Klusums... par neiedomājamo atklātību...

Arhivētais

3. Maijs 2007

10:50: Money....no more...
Šodien uzdrošinājos ieskatīties savā kontā... Ūūū... mīnusos esmu iegājusi ne pa jokam... Pirmo reizi no savas kredītkartes esmu notērējusi tādu summu neko extra milzīgu nepērkot! Kaut kā jau sev tā laime un prieks šomēnes bija jāiegādājas... Jā, bet būs nedaudz jāpiebremzē! šajā mēnesī nekādi lieki izdevumi! Tik jāatrod kāds, kas mani pakontrolēs!

Garastāvoklis:: sāp galva! auksti!
Mūzika: čivināšana un roks no blakus kabineta!
18:03: tagad!
sēžu jeb var teikt, ka gandrīz guļu... blakus uz madrača guļ māsa (ir izdevīgi izmantot to, ka es dzīvoju centrā un pie manis vienmēr var ieskriet paņammāt un pačučēt)... nesūdzos, citādi atkal noteikti līdz pusdienu taisīšania nebūtu tikusi...bij' tak beidzot jāpiedabū sevi ēst! Aiz sienas kaut kāda krievu mūzika... Labākais tas, ka Iveta krieviski nemaz nesaprot (to esmu pārbaudījusi praksē), bet krievu mūziku gan viņa klausās tik skaļi, ka dažbrīd šķiet, ka mūs nemaz nešķir siena! nezin, nav jau tām krievu dziesmām ar nekādas vārdiskās vērtības - tādi mīlas šlāgerīši kopumā vien ir!
o, jē, tagad aizsienas valstībā ieskanējās Tranzīts... kur vēl trakāk...
Māsai piezvanīja tētis - man gan viņš nekad nezvana, dažreiz pat domāju, ka viņš mani ienīst, bet iespējams, ka vienkārši neprotam sarunāties! Nav jau nekas tāds, ko gribētu viņam teikt...
Labs, jāsāk atkal kustēties!

Garastāvoklis:: miegaini...galva laikam nesāp.
Mūzika: Vēja suns
23:41: :):):):):) Paldies par sarunu!
Var jau likties citiem dīvainas tās attiecības ar bijušajiem, bet... dažreiz tās ir tik burvīgas! gandrīz tikko beidzu skypā sarunāties ar savu bijušo draugu Emīlu. un pēkšņi sajutos laimīga:) Tas, ko es tagad jūtu, nav mulsinošs - tā ir vienkārša draudzība un ir prieks izjust ko patīkamu! Atceros, ka pirms kāda gada es priecājos par to, ka neko pret viņu vairs nejūtu (to varēja salīdzināt ar pilnīgu vienaldzību un tas mani atbrīvoja - varēju būt es pati kopā ar viņu)! Mūsu draudzība ir patīkama, vismaz mums abiem, un nedomāju, ka ir pamats uzskatīt, ka tā ir kaut kādā veidā nepatiesa vai uzspēlēta... varbūt agrāk es tā domāju, bet ne tagad...bija jāpaiet laikam, lai viss norimtu (aizvainojums un vainojums nomirtu).
nezinu, ko teikt. es vienkārši cenšos būt laimīga... nese aizpildīju testu par laimi un secināju, ka esmu laimīga tad, kad ne tikai man ir labi, bet arī apkārtējie cilvēki ir laimīgi. tā melnā vardarbība, kas brīžiem šķiet sēžam ne tikai grāmatās un filmās, bet arī manī, nozūd pilnībā un gribas darīt citiem tikai labu (gluži kā Amēlija...).
Es aizmigu smiltīs, bet pamodos jūrā, kad sveces pie debesīm kūrās.
Man palika septiņi sapņi no gala!

Garastāvoklis:: dziedu līdz:)
Mūzika: Es kalpoju par kalpu tikai sev
Powered by Sviesta Ciba