Diena, kuras nav..
sveika diena, kuras nav, dzīve, kuras nav, es, kura domā, ka ir, bet īsti skaidrības nav...
Nu ko vēl viena diena, kura tiks pavadīta tiecoties uz tiem apziņas stāvokļiem, kuri nav sasniedzami, bet tik lieliksi izskatās manās fantāzijās.
Man ļoti žēl, dārgais Nīče, bet es ar "vērtību pārvērtēšanu" saprotu (sajūtu) pavisam cita veida vērtības un cita veida pārvērtēšanu.
Vērtības, kuras vērtēju augstu, nepiedien man, bet cilvēkiem, kurus zinu, visiem kopā, bet nevienam, tomēr, ne līdz galam. Tāpēc man patīk salikt kopā tās lietas, kuras es tajos augstu vērtēju, atņemot tās lietas, kuras man tajos nešķiet vērtīgas...tādējādi veidojot to ideālo, kurš nekad nebūšu un par ko sevi vienmēr klapēšu, ar dūrēm, ar pātagām un sienām... Sienas, par kuru esamību man nākas tikai nožēlot, kuras man neviens neļāva izvēlēties, vienkārši salika apkārt un tupi nu! Ja nevari tupēt sit sevi ar tām, nožēlojamais cilvēk, kura dvēselei vairs nav vietas tajās...
Kas teica, ka man neizdosies atrast te kādu šķirbu, kādu plānāku vietiņu un tomēr izsisties, kas????
Neviens! Uzvara! Muļķa cilvēk..
Kas teica, ka Tev tas izdosies...
Vienkārši beidz domāt, beidz augt, pieņem tos izmērus, kuri Tev nu ir doti un iekārtojies tā ērtāk un pakārtojies, pakārtojies, pakārtojies...vai pakaries..
Tev tāpat nekad nebūs labi, nekad.
Atrodi sev kaut kādu mieru, lai arī muļķa, pie kājas, miers ir miers...To tev vajag, vai tad neesi sapratis vēl...muļķa cilvēk...Jo vairāk zināsi, jo lielākas mocības sev radīsi..
Atrodi sev 5 dienas nedēļā, pavadītas priekš tam, lai atlikušās varētu pavadīt kā vēlies, nu vairāk vai mazāk..
Lielveikalā apmierinot gastronomiskās izvirtības,
Piepildot skapi ar lupatām, ar kurām Tu vari droši paust sevi katru dienu, nu vairāk vai mazāk..
Aizbrauc pie draugiem, apmierini mazliet savu ego radot ilūziju, ka esi trakoti neaizstājams un vajadzīgs..
Uzspēlē kaut ko, sajutīsies dikti varens uz kādu laiku..
Vai nav lieliski, ka ir tik daudz surogātu, kas Tev liks justies spējīgam ietekmēt kaut ko..
Patiesības brīži... Liecies mierā, kas ir teicis, ka tie ir tie, kuros Tu ieraugi, ka tam visam nav jēgas...Varbūt tie ir tie, kuros Tu apmāni sevi ar mazajiem mīļajiem surogātiņiem..
Dzīve ir meli, vismaz tā, kuru mēs saucam par skaistu...tās mirkļi "skaistie" ir mazie meliņi ar, kuriem Tu piepildi to.
Bet tev par to nav jādomā, aizmirsti, vienkārši stājies te, ķeries pie šī roktura un griež šo lielo mehānismu un nebāz savu garo degunu, kur nevajag, tad arī dzīve būs skaista.
Cieņā,
Tava māsa, Ironija un brāļi, Sarkasms un Cinisms.
Mūzika: Serart
