| sen nav bijushas baumas. lai iet publiskais |
[4. Mar 2010|00:48] |
Tik daudz notikušā, ka nezinu, ar ko lai saak savu pierasto atskaiti. Dažreiz liekas, ja mana cebeņa noplīstu, tad pazustu visa mana dzīve piecu gadu laikā un tas ir sasodīti skumji. No vienas puses pokuj, jo es taču lepojos ar savu fenomenālo datumu atmiņu, bet tomēr. Atskaitītes ir foršiņas.
Visām skauģēm par prieku, vīrietis krāpa mani trīs dienas ar kaut kādu mazgadīgu skuķi. Šķiet, ka rīt man būs nepatīkami viņu skūpstīt, jo zināšu, ka tajā mutē ir bijusi cita mēle un runa vairs nav par to, ka viņš mani krāpa, bet gan par to, ka beigās es paliku vainīga. Telefoniskā šķiršanās un manas wannabe scēnas.
"Kristīn, dod man otru iespēju, jo es biju pilnīgi fucked-up, piedod man, es nožēloju" un paarējie mēsliņi. Pati vēl neesmu sapratusi kādēļ, bet tā otrā iespēja tika dota. Es taču vienmēr esmu bijusi tā pūkainā mīlule, kas atbalsta skaistas attiecības, bez kaut kādām krāpšanām, otrām iespējām un, ja ir relationšip, tad līdz galam un pilnīgi, nevis divi mēneši kopā, deviņas dienas šķirti, trīs nedēļas kopā un tā uz riņķi.
Par brīnumu esmu ļoti mierīga. Es salūzu pirms divām nedēļām Bruņinieku Rezidencē, bet ne tajā dienā, kad izlasīju vēstuli. Neenu, paldies, mīļais, ka vismaz pats atzinies, bet ja vien Tu zinātu, cik ļoti tajā dienā Rajonāgaršoja vodka, un kā omu spēja uzlabot mazgadīgo neveiksmīgās sejas.
Dusmu uzplūdumā pieteicos brīvprātīgajam darbam, uz ko, brīnumainā kārtā, esmu apstiprināta. Man ir dotas divdesmit dienas, lai ar pusi latvijas uzrīkotu atvadu diskotēkas, sakravātu čemodānu, ko man vajadzēs uz septiņiem mēnešiem un norūdītu raksturu, jo Armēnija ir almost trešā pasaules valsts, netīrs ūdens, karu sekas, musulmaņi un robeža ar Gruziju, Irānu un vienu no -stāna valstīm. Lieki piebilst, ka es murgoju katru nakti, kopš saņēmu pirmo atbildes e-pastu. Māte naktīs vispār neguļ, pa dienu slapina vaigus. Lūdzas, lai nelidoju uz Armēniju, jo sievietes tur ir niecības, bet mans raksturs iedzīs mani nepatikšanās. Viņa nepārtraukti redz murgus, ka man nozog pasi un netieku atpakaļ uz dzimtenīti. Ja saakumā es tikai atmetu roku un turpināju sastādīt sarakstu ar mantām, kas jāņem līdzi, tad šodien saaku pamatīgāk domāt par to, uz ko esmu parakstījusies.
Jolanta man ir atradusi darbu Rīgā, kas nozīmē, ka tieku pie sava dzīvokļa un Akadēmijas septembrī. Es nevēlos pazust no jūsu dzīvēm uz vairāk kā pusgadu, palaistuves, tādēļ man ir dota tikai šī nakts, lai galu galā es izdomātu kas un kā.
Ar nepacietību gaidu nākošo trešdienu, kad uz četrām dienām pazudīšu latvijas skaistākajā pilsētā Liepājā, ar saviem vecajiem diskotēku biedriem, vodku un Pablo. Nekas nestāv uz vietas vol 2.
Visam plusā, es nespēju saprast, no kurienes manī ir iemitinājies tāds miers. Es pat gribu aiziet uz to 666 bedri hhc, kur neesmu bijusi kopš JG, jo tā iestāde zaudēja visa veida cieņu manās acīs, lai satiktu manu mīļo meitenīti un nejau izdauzītu seju, kas būtu standartrekacija manos 17 gados, bet gan pajautātu, kā tad patīk ņemties ar manu vīrieti?
Tagad gan. Jāklausās krutais Rihanna's singls, jākustina gurni un jaaizdejo līdz vannasistabai. Busjkas, mīļie. |
|
|