this is the way i'm hot - 15. Marts 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
k.

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

15. Marts 2009

[15. Mar 2009|17:56]
Ilmārs Šlāpins
Parunāt

Nezinu, man, piemēram, ļoti gribas parunāt ar cilvēkiem. Parunāt nevis ar cilvēkiem vispār, bet ar ļoti daudziem parunāt – atsevišķi, konkrēti, reāli parunāt, ilgi. Es te nedomāju desmit minūtes vai pusstundu, parunāt divas vai trīs stundas. Nē, tač, ko es muldu. Parunāt līdz rītausmai vai līdz saulrietam, tā, lai var paspēt arī ieklausīties un padomāt, un atbildēt. Vai vēl labāk, paņemt aiz rokas, paskatīties acīs un teikt – nu jā, nu jā-, vai arī, piemēram, atgulties uz muguras cieši blakus kādam vienam pašam, nu tā, lai var parunāt divatā vai trijatā. Nu, ne vairāk par četriem, pieciem. Vairāk jau nemaz nevar saspiesties kopā ar mugurām vai pat sadoties rokās nevar, bet tā gribas, lai būtu, kam pieskarties sarunas laikā, pieskarties un tajā pašā laikā skatīties un runāt, runāt, runāt, bet vēl ir labi, piemēram, ja viņš, nu, tas otrs cilvēks guļ uz muguras, bet tu esi blakus, ar seju pret viņa ausīm, nu, tā, lai arī ko tu teiktu, to dzirdēs tikai viens pats cilvēks visā pasaulē, nu, varbūt vēl zeme, un tu vari teikt pilnīgi visu, jo viņam tas ir svarīgi, viņš to dzird, bet ja tā nav, tad sanāk, sanāk kaut kā muļķīgi. Visu laiku jāskrien, jāskatās, jādara, jāēd, jāpīpē, jāiet gulēt. Mazgāties, ēst, braukt. Kaut kāds jocīgs murgs, nē, es jau mierīgi, es labprāt kopā ar visiem. Es, piemēram, kad uzlieku saulesbrilles, tad tač nemaz nevar redzēt, ka es neskatos, vai arī tieši otrādi – izskatās, ka es esmu kaut kur citur, bet... Man tomēr ir brīvs brītiņš pieskarties, apčamdīt, samīļot cilvēku acis, ausis, lūpas, vai pat pienākt pavisam tuvu, ja tev ir saulesbrilles un skan mūzika, vai, piemēram, rāda kaut kādu kino, vai vienkārši visi pīpē un skatās uz mākoņiem būs lietus vai nebūs. Mani interesē lietus un mūzika, man nekad nav interesējusi mūzika, es tikai gribu parunāt par to, parunāt par mūziku. Tu pats esi mūzika, tā taču visu laiku skan no tevis uz mani. Kaut kā palicis pavisam maz laika, bet tik daudz vēl cilvēku, kuriem gribētos kaut ko pateikt. Pa īsto. Parunāt. Saproti? Kāpēc agrāk bij’ vairāk laika? Kaut kad agrāk...
Link1 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | 15. Marts 2009 ]
[ go | Iepriekšējā diena|Nākošā diena ]