burve53

Naktkstrekls ar mazajām lencītēm ir teju muļķīgākais apģērba gabals visā mūsu mīļajā Saules sistēmā (par citām es vienkārši neko neņemos apgalvot informācijas trūkuma dēļ). Par to (naktskreklu ar mazajām lencītēm) vēl nejēdzīgāks varbūt ir tikai Tarzāna gurnu apsējs vai Selīnas Dionas maigi dzeltenā kleita 2004. gada Grammy balvas pasniegšanas ceremonijā. Vakarā tu uzvelc savu naktskreklu ar mazajām lencītēm, lai dotos uz savu miega Grammy balvu pasniegšanu un pievāktu visus iespējamos titulus, balles karalienes kroni tai skaitā, bet no rīta jebkurā gadījumā pamosties ar pliku dibenu un augstākminēto naktskreklu saritinājušos tev ap kaklu. Man liekas, ka tādas lietas kā naktskrekli ar mazajām lencītēm, korsetes, māsiņu/istabeņu/policistu/zvaigžņu karu kostīmi un caurspīdīgas rītakleitas ar pūkainām maliņām, ir domātas tikai un vienīgi novilkšanai. Nepatīk gan pamosties un konstatēt, ka apģērbs ir izlēmis šonakt novilkties pats.

       

Šodien apskatīju savu veco apņemšanos sarakstu un secināju, ka ir laiks to drusku pielabot - četri no astoņiem punktiem ir praktiski sasniegti un vairs nav aktuāli. Laiks doties tālāk. Apdeitu tad izvēlējos šoreiz sākt šeit. Vēl joprojām paliek aktuāli neaiztikt matus un seju ar netīrām rokām (tai skaitā arī sēžot neatbalstīt zodu, vaigus, pieri utt. ar rokām.), darbus sākt darīt laicīgi un tā, kā ir paredzēts, nekošļāt vaigus un neplēst dzīnadžus, kā arī turēt taisnu muguru. Pie taisnās muguras es patiešām cenšos piedomāt, ievelku vēderu un izriežu krūtis (kuras pēdējā laikā ir palikušas maķenīt apaļākas, jo zināmu iemeslu dēļ atmetu smēķēšanu (nē, es neesmu stāvoklī)) tomēr ne vienmēr to atceros un, tā kā es esmu nāvīgākā maksimāliste/ideāliste/perfekcioniste, tad šoreiz to pieskaitu pie nepieldītajām apņemšanām. Nu nekas. Nevar jau visu gribēt uzreiz. To es esmu bijusi spiesta iemācīties kā tās trigonometrijas formulas vidusskolā, tomēr ne vienmēr esmu gatava to arī saprast. Visvairāk mani priecē, ka esmu iemācījusies no rītiem pati pamosties tā, lai var paēst brokastis un kārtīgi apģērbties. Un tas vēl nav viss! Pavasarī tam visam pats no sevis pievienojās arī rīta skrējiens pa Maskavas Forštates necilo parciņu, ausīs skanot Gustavo enerģiskajai rečitēšanai. Rīt gan es skriet laikam nedošos, rekur vēl neesmu aizmigusi, turklāt ārā nav nekāds skrējienam pateicīgais gadalaiks (šeit es labprāt pievienotu to vemjošo skaipa sejiņu).

Tātad, ķeršos tad vērsim pie ragiem/bullim pie pautiem un konkretizēšu savu jauno sarakstu:
1) Neaiztikt matus un seju ar netīrām rokām,tai skaitā arī sēžot neatbalstīt zodu,vaigus,pieri utt. ar rokām.
2) Turēt taisnu muguru.
3) Darbus sākt darīt laicīgi un tā,kā ir paredzēts.
4) Nekošļāt vaigus un neplēst dzīnadžus.
5) Beigt vienreiz šito bezjēdzīgo dirnēšanu pie kompīša.
6) Atbrīvoties no ''balkoniņiem''.
7) Drusku kaut kur noenkuroties.
8) Nedusmoties uz tumsoņām un dusmu pūcēm.

Tā, kādam laiciņam vajadzētu tā kā pietikt. Metīšu tad šovakar/šorīt/šodien mieru.