Jan. 23., 2009 | 10:15 pm
Lai sapakotu peckelēs pāris apģērba gabalus, devos uz mammas bēniņiem, kur kastēs tas viss noglabāts, un sāku rakt. Atraku mitras, pussapelējušas parpaliņas, kas reanimējas veļasmašīnā un, iespējams, pa daļai būs jāneitralizē, šādi atrisinot no krāmiem atbrīvošanās jautājumu. Katrā pārcelšanās procesā (un to bijis pulka), sapakoju vismaz kasti ar mantām, kas "nav pirmās nepieciešamības preces, bet noteikti vēlāk noderēs", un noglabāju mammas bēniņos. Protams, ne reizi pēc tam mani nav interesējis, kas īsti tur nobāzts.
Lai nu kā. Burunduks savēcina spārniņus, sapakā peckeles un adios, amigos - atpakaļ uz siltajām zemēm. Ceru, ka visi pēc manis ilgosies un sūtīs labas domas.
Lai nu kā. Burunduks savēcina spārniņus, sapakā peckeles un adios, amigos - atpakaļ uz siltajām zemēm. Ceru, ka visi pēc manis ilgosies un sūtīs labas domas.