Nupat pār manu galvu nāca apskaidrība, kāpēc ikdiena liekas nepiepildīta un visu laiku nepamet "kaut kā pietrūkst" sajūta.

Tagad man ir recepte. Vienkārša un ļoti iedarbīga, un vēl vienkāršāk realizējama.

Es gribu izdrāzt lāci.

Izdrāzt sievieti lāča kostīmā. Lielā, brūnā, mīkstā lāča kostīmā tērptu sievieti.
Gribu lai viņa apmēram stundu lēkā apkārt, jautrojas, jūtas brīvi... viņa var uzsmēķēt vai kaut ko iedzert. Vienā vārdā sakot, lai iejūtas tēlā.

Tālāk viss kā jau plānots, viss kā pēc "Kā drāzt lāča kostīmā tērptu sievieti" rokasgrāmatas. Mana pūkainā mīla noliekusies pār, apmēram, 90cm augstam galdam - es paceļu viņas mīksto, sintētiskā materiāla brūno ļipu un bakstu viņu kaut kur starp ciskām. Beidzu es lācim uz muguras.