October 28th, 2015

• pizda ruļu
• 10/28/15 01:33 am
• Patīk man kulturālas lietas, bet reizēm jūtos kā barbars, kad saprotu, ka mani nepis, piemēram, tāda kultūras sastāvdaļa kā teātris. Nejūtos es kā apgarots cilvēks, piedrāzt man Barišņikovu, nokritis no zila gaisa un slavens esot. Nu okz, lai jau šis i, varbūt tiešām, ja neesmu par viņu dzirdējis, neesmu gana hip. Ja nemaksātu tik daudz, aizietu pat noskatīties, lai saprastu par ko tad tā brēka te ir.
  
  Vispār, bieži vien novērojams tas, ka LV modernās kultūras aspekti ir visai liekulīgi. It kā, vizuāli viss ir kruta, it kā ir aiz tā visa arī fiška kaut kāda, bet kaut kur intuīcija saka, ka tas viss ir balstīts uz tāda ļoti sublimināla konter-kultūras, ok, sauksim lietas īstajos vārdos, hipsterīga mārketinga un īstenībā lielākā daļa cilvēku ir tupas "latviešu kultūras" kopmašīnas. Rupori, bļauri, "tīrās" kultūras postulētāji. Ar meinstrīmu (lai kas nu tas Latvijā būtu) vismaz viss ir skaidrs un tur tie cilvēki drīzāk ir vairāk atklāti savos uzskatos nekā tie, kas pinās tīklos, lai tikai parādītu, ka viņi kādā ziņā ir sofisticētāki par krāsainajiem, acīs lecošajiem, "tupajiem" tēliem.
  
  Nez bļe, mož es esmu dusmīgs jo sevī arī reizēm to saskatu, bet man vienlīdz besī gan vieni, gan otri tipi. Alt-bračkas
  
  Pats liekos šejienes kultūras nomākts, jo gribās kaut kam piedurties, bet nemaz tik bieži nav kam, tāpēc nākās izvēlēties to kas ir dots un ļoti priecāties kad tiešām parādās kas tāds, kas dziļi ieinteresē. Vispār jau laikam vienmēr ir tā autsaidera būtība justa, bet tikai tagad es lēnām sāku viņu pieņemt, nevis ignoret, cerot, ka pāries.
  
  Virsraksta sauce
  
• 0 komentsiIepird še saujiņā