ES NEPROTU LASĪT ANGLISKI
ES NEPROTU LASĪT ANGLISKI
![](http://klab.lv/userpic/169772/42627)
ES NEPROTU LASĪT ANGLISKI - September 5th, 2015
September 5th, 2015
- 9/5/15 01:42 pm
- Bārā ienāk Gaida, Skaidra un Jautrīte. Gaida pasūta frī kartupeļus ar karbonādi, Skaidra paņem ūdeni, Jautrīte paķer 3 šotus.
/jox
-
3 komentsiIepird še saujiņā
- Domu Gājiens
- 9/5/15 06:35 pm
- Ja būtu dievs, vai viņš būtu labs vai ļauns? Vai viņš būtu visu aptverošs, vai vienmēr īstajā laikā un vietā? Vai viņš būtu jokdaris, vai izpalīdzīga roka? Neitrāli haotisks? Vai ir iespējams, ka esmu viņu saticis? Vai viņš ir nemirstīgs, vai mūžīgi reinkarnējies? Vai viņš ir spējīgs darīt brīnumus, vai ir visu zinošs? Vai definējot dievu var vadīties pēc pastāvošās mitoloģijas par viņu/to/tiem? Vai dievs ir viens, vai vairāki? Vai sadalīta dvēsele uz vairākiem nesējiem? Dvēsele, kas reinkarnējās un ar katru reizi ieņem jaunu ķermeni, piepildot to?
Reiz es lasīju stāstu, kura pamatdoma bija, ka mēs visi esam dievs, Hitlers, Staļins, Einšteins, Darvins, Mikalandželo, Bēthovens, bezpajumtnieks, kalps un valdnieks, ka es/mēs/dievs dzīvo mūžīgi kā viens organisms. Vai tā ir? Viens no variantiem? Ja dievs ir visur, tātad katrā no mums. Ja viņš ir katrā no mums, bet mēs esam tik ļoti dažādi, tad mēs veidojam dievu, nevis esam tas? Vai dievs ir saite, kas saista cilvēkus? Kāpēc es uz dievu skatos antropomorfiski? Vai dzīvnieks arī veido dievu? Vai koks? Ja nē, tad vai dievs ir cilvēka veidots, vai arī dievs ir izvēlējies mūs? Drīzāk laikam pirmais variants, jo kāds dievam būtu iemesls izvēlēties mūs kā vienīgos, kas to/tos uztver? Ja jā, tad ko mēs nezinām? Kā pasaule ap mums veido dievu? Ja mēs neesam vienīgie, kas rada ne tikai lai izdzīvotu, tad taču mēs esam akli uz pasauli?
Kāpēc ziloņi, delfīni, papagaiļi, primāti un astoņkāji ir salīdzinoši gudri? Atkarīgs no smadzeņu lieluma, pareizi? Smadzenes aug (attīstās, evolucionārā ceļā) domājot? Kāpēc viņi domā? Vai viņi domā tā kā mēs to saprotam? Ja domā, tad kāpēc vairāk kā citi dzīvnieki? Ok, pielāgošanās videi, bet tajā vidē dzīvo arī dzīvnieki, kas nav tik gudri. Kāpēc viņi nedomā tik pat daudz kā mēs? Vai visiem dzīvniekiem ir iespēja būt gudriem? Kāpēc daži suņi, trenēti vai nē ir gudrāki par citiem? Vai tas ir tikai treniņš, kas attīsta suņa spējas saprast sev apkārt notiekošo? Ja tā, tad kas notiktu, ja mēs selekcionētu suņus vadoties pēc prāta, nevis fiziskajām spējām? Vai paātrinot evolucionāro procesu mums vēlamā virzienā mēs iegūtu gudrākus suņus? Ja tā, tad ko šie suņi darītu? Piemēram, vai to komunikācijas veids izmainītos, vai viņi sasniegtu tādu intelektu, ka paši būtu spējīgi pamanīt to, ko sevī nepieciešams uzlabot un parņemtu apzinātu selekciju savā ziņā? Pieņemot, ka viņi izvēlētos šo intelektu vispār pieņemt. Ja nē, tad kur ir robeža līdz kurai ir attīstamas prāta spējas? Kāpēc tā tur ir? Vai šai robežai ir kāda nozīme? Kas ietekmē šās robežas nozīmi? Kādi faktori nosaka pēdējo robežu ne-fiziskā plaknē?
Vai apgalvojums virza uz priekšu individuālo domu, vai ir paredzēts, lai tiktu pausts un virzītu kolektīvo domu? Vai ir iespējami abi varianti? Vēl kāds? Ja tikai jautājumi virza uz priekšu domu, vai ir iespējams jelkad atrast atbildi? Ja izvēlās (atrod?) atbildi, tad vai šī atbilde būs universāla un spēkā līdz laika galam? Ja nē, vai ir jēga no šādas atbildes? Ja jā, tad kā var noteikt to, ka atbilde ir galēja un lielākas taisnības par to nav? Vai atgriežoties jautājumu sākumpunktā atbilde var mainīties, ņemot vērā to, ka ir radušies jauni jautājumi? Vai indivīds ir spējīgs mainīt savu atbildi bez ārējas ietekmes? Ja jā, tad vai cilvēks bez citu palīdzības ir spējīgs sniegt objektīvas atbildes, balstoties uz jautājumiem, kas apskata problēmu no dažādām pusēm? Vai vienam cilvēkam var būt visi jautājumi? Ja nē, tad sanāk, ka atbildes uz jautājumiem var veidot tikai kopīgi.
Lietojot šādu domu gājienu, sanāk, ka atbildi veido kopīga pārliecība par to, ka atbilde ir pareiza. Vai viens cilvēks jelkad var būt līdz galam pārliecināts par kaut ko, ja viss, kas viņam ir, ir jautājumi? Ja cilvēks ir pārliecināts par atbildēm, bet viņam nav jautājumu, kā viņš pie šīm atbildēm nonāca? Vai uz nepareiziem jautājumiem ir pareizas atbildes? Vai pie nepareizām atbildēm var nonākt ar pareiziem jautājumiem?
Sapinos, sapinos, sapinos galīgi, jāiet skatīties Narcos.
-
2 komentsiIepird še saujiņā
Powered by Sviesta Ciba