October 26th, 2014

• worn out
• 10/26/14 07:50 pm
• Man bļaģ sāp. Es ikdienā redzu tik daudz cilvēkus kuri vai nu ir papisuši savu dzīves ceļu, ir procesā, vai vienkārši vada bezjēdzīgu dzīvi. Man sāp zaudētais potenciāls. Es gribu tiem cilvēkiem palīdzēt, bet es varu tik, cik es varu. Personīgi es viņiem arī daudz iedot nevaru. Es ļoti labprāt pateiktu viņiem ko uzmundrinošu, ko cēlu, bet esmu uz mutes kritis.
  
  Ir cilvēki, kas paši sev rok kapu, bet sāpīgi ir apzināties to, cik ļoti dzīvei patīk sist tos cilvēkus, kas jau ir zemē. Esi kurls, tev vairs nav naudas un ir sapista roka? Lūdzu, uzkāp šorīt uz naglas. Manā sejā pavīd smīns par to, cik absurdi, vai tad tā var būt? Ir. True story.
  
  Reizēm gribu braukt atpakaļ uz Alūksni, dzīvot kā bērnībā, bet arī tur viss jūk un brūk, maz kas man tur ir palicis. Jau gadiem ir tā sajūta, ka man īsti nekur nav vietas un vienkārši...sāp. Regulāri. Nevaru izbēgt, negribu izbēgt, neredzu citu ceļu, nesaprotu.
• Current Music: DJ Cam - Dieu Reconnaitra Les Siens
• 1 komentsIepird še saujiņā