bumsiic [entries|archive|friends|userinfo]
bumsiic

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

apcere [16. Okt 2020|14:18]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |kodes poēma]

Kaut kur saritināties kā kodei vilnas zeķē un sust...un pamosties pavasarī...salst centrālapkurei darbojoties...visas četras kuļķapkas...
Linkir doma

... [26. Mar 2020|08:54]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |hmmm...ko nu?]

Jūtos kā gaisā pakārta... Tas ir tad, kad zemi nejūti zem kājām, bet vieta debesīs nav atvēlēta. Sak, kam lemts rāpot, nav lemts lidot. Galva pilna, tik pilna ar visādām muļķībām, ka pēdējā doma - "ko nu?" paliek kā pilsonis aiz pārpildīta, pārbāzta trolejbusa durvīm...
Linkir doma

teātris [9. Mar 2020|08:02]
[Tags|, ]

Noklausījos Viļa Daudziņa "Vectēvs". Es nezinu, netieku gudra, vai gribētu arī redzēt.Bet padomāt lika, jā. Talantīgs aktieris.
Link4 raksta|ir doma

mans šodienas citāts ;) [5. Mar 2020|08:22]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |jestrs]

"Lūdzu kāds sāciet ražot biezpiena sieriņus nečaukstošā iepakojumā, lai es varētu apēst kādu tā, lai bērns to nepamana!" (ņemts sociālos tīklos)
Linkir doma

darps... [27. Feb 2020|09:27]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |saņurcīts]

Laikam jau katrā kolektīvā ir sava Šura (Krievijas filma "Dienesta romāns"...žēl, bet es vairs neatceros, kā liek iekšā bildes un klipus), kuru kaut kad ir "izbīdījuši"un tagad nekādīgi nevar "iebīdīt" atpakaļ tiešajos pienākumos un viņas kabinetā. Un tā rīkle...lai dies nogrābstās...man uz galda glāzes plaisā...
Viņa ir novedusi līdz asarām pat manu priekšnieci...man šķita, ka tas nav iespējami...
Link2 raksta|ir doma

... [6. Feb 2020|16:53]
[Tags|, ]

Nevaru noklausīties Valmieras teātra Tēvoci Vaņu. Man pārāk smagnējs. Bet arī "Vasarnieki" un "Kaija" ģeld pie "īpaša" noskaņojuma.:) Intelektuālais tizlenītis esmu.:)
Un jā...bērns nokārtoja divus eksāmenus, kuru nosaukumus es pat izrunāt nevaru. Bet nu par trolejbusa uzbūvi un ekspluatācijas noteikumiem. Aizbrauca šorīt tīri zaļa kā kabacis manā dobē...bet nu tagad jau ņipra...palikuši satiksmes noteikumi un CSDD daļa...lauva mana...
Link3 raksta|ir doma

uz iekšu tīšanās [16. Jan 2020|08:03]
[Tags|]

šorīt miegs mācās virsū tik nenormāli, ka pat nemēģinu vērt muti vaļā, lai runātu. Jo man ir pamatotas aizdomas, ka es pat šļupstētu no miegainības...
Linkir doma

[14. Nov 2019|16:13]
[Tags|, ]

Ir brīži, kad darbā lieku klusumu tālrunim, īpaši, ja gatavoju lēmumprojektus...ir brīži, kad no rīta pusastoņos uztaisu kafiju, pussešos vakarā to izleju un izmazgāju krūzi...kristīgi. Ir visādi...un tā tam jābūt...bet ar visu to var būt tā, ka vibrē tālrunis, redzu, ka zvana kolēģe, kuru neesmu redzējusi nu jau divus gadus mazliet kavējos. Jo tā īsti čalot nav ne vēlmes, ne spēka. Bet, ja esmu sadūšojusies un otrā galā dzirdu kaukšanu un šņurkāšanos...un cilvēks nevar līdz galam izdvest, kas tad ir uz tās sirds, līdz man jau paliek aukstas kājas, burot drāmu galvā, es varu arī palikt īgna...izrādās, jāglābj, jo pēc vienpadsmit dienām jānodod kvalifikācijas darbs...un nav pabeigts....
Uz manu jautājumu, ko nozīmē - nav pabeigts...dzirdu klusu - nu ir teorija...!!!!!!
Kāpēc es nevaru pateikt - nē mīļā sirds...ņem akadēmisko,domā...nu, kāpēc man šūpulī nav ielikts vārds - nē!
Link1 raksta|ir doma

No visa pa šķipsnai [6. Aug 2019|14:24]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |murmulīgs]

Mani pārsteidz tā kustība, kas šobrīd notiek pašvaldībās. Nē, nu ir pilnīgi normāli ka vasarā pedagogi migrē starp iestādēm un pašvaldībām. Bet, tas ka vienā pašvaldībā vasaras beigās pārtrauc darbību vairāku iestāžu vadītāji, tas ir mazliet dīvaini.
Ne mazāk mani pārsteidz, ka ir pašvaldības, kurās pirmsskolas bērnu rindas joprojām organizē paši iestāžu vadītāji...
Es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri spēj remontēt dzīvokļus un mājas katru piecgadi...nu nē...es nelaimīga šļūkāju ar lupatu starp mēbelēm un visādām citādām dīvainām kaudzēm. Uz manu šņuk šņuk tiek norādīts, ka man taču vajadzēja grīdas flīzes...nu tad tās man būs...man paliek noslēpums, kāpēc tās flīzes nevar tā pļak pļak...bez putekļiem un visādām tur slīpēšanām...
Vakar apčubināju savus tomātus. Ķekaros pat piecpadsmit tomātbumbuļi...tikai nav ne mazāko cerību, ka visi paspēs nosarkt. Izknaibīju vīnogulājiem lapas, lai ķekariem tiek retie saules stari.
Link2 raksta|ir doma

darbi [12. Jul 2019|15:12]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |omulīgs]
[Mūzika |Nora Ikstena iekš radio]

Kad nu esmu iešūpojusies, darbīga un gatava vēl kādu penteri sadzejot, ir piektdiena. Tad divas brīvdienas...un atkal pirmdiena, kad staipīšos, nesaprotot, kuru no septiņām pūķa galvām cirst...tāpat divas izaugs vietā (te es domāju nepadarīto darbu sarakstu).
Galva viegli dun. Šķietami sapampusi. Bet es esmu to veikusi...Gada pārskats ir uzmargots. Man gan ir aizdomas, ka neviens un nekad nelasa to pedagoģiskā darba pārskatu. Bet cenšos būt godīga pret sevi, lai jau man tiek prieks papliķēt sev pa plecu un teikt - Tu esi braša meitene...Izsvītroju vienu no neskaitāmajiem ierakstiem piezīmju lapā...un nopūšos tā, it kā būtu norakusi kartupeļu lauku.
Ziepes tādas, ka te cilvēki mēļo, ka Tomē esot vien sēņu kāti... ko nu? Kur rīt tusnīsim ar [info]pavisam gāžot lielo beku?
Link9 raksta|ir doma

vējā izmesta diena... [3. Jul 2019|16:09]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |baismi miegains]
[Mūzika |Radioteātris]

Visas pazīmes liecina, ka šī varētu, tik pat labi, būt pirmdiena. Un es varētu lemeša pozā noslēgt šo darba dienu... Tas ir - nolaist galvu uz grīdas, plecus turpat līdzās, pakaļgalu gaisā...un šļūkt. Uzarot grīdas segumu...
Link6 raksta|ir doma

Svētdienas idille... [17. Mar 2019|21:32]
[Tags|, ]
[Mūzika |Kaķis murrā]

Sākās pērno lapu apgrābstīšanas sezona. Sapirku arī sēklas. Tik melnzemes cena,vienīgajā bodē,kura svētdienā bija atvērta,šķita mazliet par augstu. Mierinu sevi ar domu,ka vēl nav jāsteidzas. Un ar nelietīgu sejas izteiksmi, savā žoga pusē, apcirpu mežvīnogu dzinumus.Es saprotu,smuki izskatās un tā...bet tas riebeklis žņaudza nost manu jasmīnu.
Pēc tā,ka visu ziemu esmu medījusi un tā arī neesmu atradusi vietu,kur nopirkt upeņu zapti vistiešākajā izpratnē(un nevis želejas,džemus un līdzīgas ķēpas),ir nobriedusi doma stādīt vēl upeņu krūmus.Tik jāsaprot,vai to ir labi darīt pavasarī.
Linkir doma

... [16. Mar 2019|20:06]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |Nekāds]

Sašķirotas sēklas. Apzinīgi uzrakstīju sarakstu ar nepieciešamo no "dārzlietu" bodes...Dies dod tik pēc tam atcerēties kur to sarakstu "iestādīju".
Otro reizi mūžā taisīju smilšu mīklu...sanāca...līdz nelabumam trekna,bet kopā kaut turējās.
Un visu dienu mani nepameta sajūta,ka esmu ko piemirsusi izdarīt...tā mēs abas ar sajūtu liksimies gulēt...
Linkir doma

par tiem kaķiem ... [4. Jun 2018|15:09]
[Tags|, , , ]

Šajā mājā mēs visi esam diviem kaķiem un sunim. Jā, tieši tā, mēs esam viņiem. Tas nav tā, lai smuki izklausītos, bet es neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka mēs te esam kā apkalpojošais personāls trim spalvu kaisītājiem. To pilnīgi noteikti var teikt par kaķiem. Sunim mēs visi esam, jo nevis mēs viņu vedam pastaigā, bet viņš ar saviem divdesmit pieciem kilo TĀ aizrauj pastaigā cilvēkus, pat četras reizes smagākos...ka kaimiņš ar mīlīgu smaidu sejā piedāvā pielikt pie saimnieku kājām skrituļslidas...lai jau mūsu nostenēšanās pie pirmās priedes "Lai slavētas priedes" neizklausās tik kaunpilni un atviegloti...un ne jau viņš mums žēli blēdams seko mežā, kad ir izdevies izraut siksnu, jo tur mežā, redz, ir kāds putns uzspurdzis, vai vāvere iegrabinājusies....Nē! Mēs esam tie, kas sabristām kājām stāvam un gaidām, kad kungam labpatiksies atgriezties.
Bet par tiem kaķiem...vecākajam kaķpuikam ir esnezlaikamdesmit gadu. Tas ir mazliet īgns, sešus ar pusi kilogramus smags spalvu kamols. Miesas tur nav, tikai klaja bezkaunība un spalvas. Viņam ienākot mājā, tas lipīgais atspalvotājs pārvācās pie ārdurvīm, lai bērni, pirms sprukt ārā pa durvīm, spēj sevi kaut mazliet padarīt par mazākpūkainiem un mazākbaltiem. Nu jā, jo Rudais ir rudi balts, nejēgā garspalvains kaķpuika. Un Pūce ir mazāk spalvaina, un tomēr spalvas viņai ir. Rudā pieredze ir jau gana liela, lai uz manu tišs, viņš paceltu pakaļkāju un sāktu nepiedienīgā veidā mazgāt...nu kājas tak! Viņš tagad ar lielu līkumu iet ap čipsu bļodām, jo kāds Jaunā gada sagaidīšanas pasākums, kad viņš kaifoja no tā, ka aizmirsām novākt šo draņķus no galda...jā, jā, viņa majestāte nesmādē uzrāpties uz galda, ja vien ir iespēja panašķoties. Beidzās protams ar manām raudām, kas atgādināja ātrās palīdzības sirēnas un ārstiem un sistēmām...un Rudā solījumu - nekad, nekad vairs nevienu šo draņķi. Viņš, ja tā skatās uz to hearhiju, ir guvis virsroku, jo ir stipri vien vecāks par visiem pārējiem mājas četrkājainajiem iemītniekiem.
Pūce ir burvīgi riebeklīga kaķu meitene. Rīt viņa kļūs gadu veca. Viņai ir apaļas kā zupas šķīvji acis un spēja apgriezt galvu par 180 grādiem...Viņā mājo tas nekaunīgais kaķa gars, kas ļauj mierīgi pārkāpt pāri suņa galvai, kuras mutē ir kauls!!!...pirms es iejaucos.Aukstus sviedrus svīzdama. Viņa tin mūs visus pieaugušos kā mīkstu košļājamo gumiju ap pirkstu ar savu absolūto nevainības paskatu...tajā pašā laikā nogrūžot ar ķepu visu, kas "traucē"uz skapja augšas...un traucē viņai absolūti viss.Uz manu žēlabaino vaidēšanu un spiegšanu skapja pakajē, viņa nereaģē nekā!
Un visbeidzot, šorīt es teju saņēmu uz sava dziļā dekoltē šļuku vārošas kafijas, jo viņa bija iesākusi lecienu no skapja uz galda...un es biju pēkšņi radies šķērslis, viņas leciena shēmā...Jūs domājat, viņa mainīja trajektoriju? Ha! lika pagaidīt!...
Tā nu mēs te dzīvojam un esam līdzās...
Link3 raksta|ir doma

darbi un nedarbi [11. Maijs 2018|10:41]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |plecu raustīšanas stadija]

Pārstādīju siltumnīcā gurķus. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tie kūdras podiņi, kuros audzēju stādus, izjuka. Kā nu būs, būs. Jāsāk pļaut zāli...Un šogad ir nešķīsti daudz odu...
Link1 raksta|ir doma

;) [9. Maijs 2018|09:23]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |riebeklis]

Ir atkal pamodušies tie mošķi, kuri neredzami vai arī ļoti ātri(lasīt kāri), iekož un notinās. Un pēc brītiņa sapamst koduma vieta tā, ka kāju nevar iemaukt džinsos un ellīgi sāp...mērgļi tādi, labi, ka dibenā nekož...
Un šorīt mikriņā snauzdama aizdomājos, ka savā ziņā tomēr ir labi kļūt vecākam. Tad tu, cilvēks, sāc saprast, ka nav vērts turēt skapī trīs maisus ar parpalām, kuras ir sarāvušās. Ar viedu domu, ka gan jau kaut kad es tomēr notievēšu...un spēšu aizpogāt tās bezkaunīgās pogas uz buferiem. Nav vērts...
Linkir doma

... [21. Apr 2018|09:58]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |oumulīgs]
[Mūzika |Naksitrallīši]

Viss reiz notiek pirmo reizi...nobubināja bumsis un iesēja pirmo reizi mūžā cukurzirņus. Aizžmiedzis acis. Pilnīgi bez kādas sajēgas, kad to vajadzēja darīt. Vajadzēja pirms sēšana mērcēt, nevajadzēja. Nu galu galā kāds putns varbūt būs paēdis, ja nedīgs, un attiecīgais zemes pleķis būs atbrīvots no vārpatas saknēm.
Link2 raksta|ir doma

buuu... [20. Apr 2018|21:37]
[Tags|, ]

Mēdz būt pārauguši redīsi, mēdz būt pārauguši burkāni.Un mēdz būt pārauguši kāpēči.Mana sasodītā mode tincināt.
Linkir doma

par to vārnu ar sieru [19. Apr 2018|15:31]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |rokas saspraustas sānos]

Viņš ar savām brūnajām acīm un suniski dīvaino mīmiku loka mani kā sūdīgas kvalitātes tējkaroti...uz manu jautājumu, vai tu saproti, ka cūkgaļu tev nemaz nav labi, tiek aplaizīts mitrais, paprāvais purnelis un izteiksme acīs mainās uz - nu labi nav, bet ja dikti gribās?
Un, ja es vēl turos pie šī principa, atvēlot vien stilba kaulu kārajiem zobiem, tad ar kartupeļu maisa cienīgu grāciju šis nozveļas uz virtuves durvju sliekšņa un vēro mani. Jā, jā, ir šī maniere ar visiem saviem divdesmit septiņiem kilogramiem "nokrist"un tad bezgala smagi nopūsties...šī nopūta man, divu bērnu mātei, spēj sirdi izraut ar visām eņģēm no krūtīm...un tā nu šis nokritis mani vēro...līdz kāds gabals noteikti "paslīdēs"garām gaļas mašīnai...
Linkir doma

... [18. Apr 2018|11:33]
[Tags|, , ]
[Garastāvoklis: |cieši domīgs]

Klausos stāstā par dzelzsceļnieka un vešerienes meitu Mīlu Benjamiņju. Apbrīnojama enerģija, apņēmība un mērķtiecība. Sēju savas skābenes, pārvietoju zemeņu stādus un sodījos, ka manī nav ne piles no šī prāta un krampja...bumsītis tāds jauks un mīļš ņergu putns.
Bet priecē tas, ka pujenes ir pastiepušās, sāk ziedēt zilie krokusi. Un tad atkal iekrītu atpakaļ savā domu putrā par darbu un to, kas tad īsti mainīsies ar tām jaunajām pirmsskolas izglītības vadlīnijām.:)
Linkir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]