| par tiem kaķiem ... |
[4. Jun 2018|15:09] |
Šajā mājā mēs visi esam diviem kaķiem un sunim. Jā, tieši tā, mēs esam viņiem. Tas nav tā, lai smuki izklausītos, bet es neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka mēs te esam kā apkalpojošais personāls trim spalvu kaisītājiem. To pilnīgi noteikti var teikt par kaķiem. Sunim mēs visi esam, jo nevis mēs viņu vedam pastaigā, bet viņš ar saviem divdesmit pieciem kilo TĀ aizrauj pastaigā cilvēkus, pat četras reizes smagākos...ka kaimiņš ar mīlīgu smaidu sejā piedāvā pielikt pie saimnieku kājām skrituļslidas...lai jau mūsu nostenēšanās pie pirmās priedes "Lai slavētas priedes" neizklausās tik kaunpilni un atviegloti...un ne jau viņš mums žēli blēdams seko mežā, kad ir izdevies izraut siksnu, jo tur mežā, redz, ir kāds putns uzspurdzis, vai vāvere iegrabinājusies....Nē! Mēs esam tie, kas sabristām kājām stāvam un gaidām, kad kungam labpatiksies atgriezties.
Bet par tiem kaķiem...vecākajam kaķpuikam ir esnezlaikamdesmit gadu. Tas ir mazliet īgns, sešus ar pusi kilogramus smags spalvu kamols. Miesas tur nav, tikai klaja bezkaunība un spalvas. Viņam ienākot mājā, tas lipīgais atspalvotājs pārvācās pie ārdurvīm, lai bērni, pirms sprukt ārā pa durvīm, spēj sevi kaut mazliet padarīt par mazākpūkainiem un mazākbaltiem. Nu jā, jo Rudais ir rudi balts, nejēgā garspalvains kaķpuika. Un Pūce ir mazāk spalvaina, un tomēr spalvas viņai ir. Rudā pieredze ir jau gana liela, lai uz manu tišs, viņš paceltu pakaļkāju un sāktu nepiedienīgā veidā mazgāt...nu kājas tak! Viņš tagad ar lielu līkumu iet ap čipsu bļodām, jo kāds Jaunā gada sagaidīšanas pasākums, kad viņš kaifoja no tā, ka aizmirsām novākt šo draņķus no galda...jā, jā, viņa majestāte nesmādē uzrāpties uz galda, ja vien ir iespēja panašķoties. Beidzās protams ar manām raudām, kas atgādināja ātrās palīdzības sirēnas un ārstiem un sistēmām...un Rudā solījumu - nekad, nekad vairs nevienu šo draņķi. Viņš, ja tā skatās uz to hearhiju, ir guvis virsroku, jo ir stipri vien vecāks par visiem pārējiem mājas četrkājainajiem iemītniekiem.
Pūce ir burvīgi riebeklīga kaķu meitene. Rīt viņa kļūs gadu veca. Viņai ir apaļas kā zupas šķīvji acis un spēja apgriezt galvu par 180 grādiem...Viņā mājo tas nekaunīgais kaķa gars, kas ļauj mierīgi pārkāpt pāri suņa galvai, kuras mutē ir kauls!!!...pirms es iejaucos.Aukstus sviedrus svīzdama. Viņa tin mūs visus pieaugušos kā mīkstu košļājamo gumiju ap pirkstu ar savu absolūto nevainības paskatu...tajā pašā laikā nogrūžot ar ķepu visu, kas "traucē"uz skapja augšas...un traucē viņai absolūti viss.Uz manu žēlabaino vaidēšanu un spiegšanu skapja pakajē, viņa nereaģē nekā!
Un visbeidzot, šorīt es teju saņēmu uz sava dziļā dekoltē šļuku vārošas kafijas, jo viņa bija iesākusi lecienu no skapja uz galda...un es biju pēkšņi radies šķērslis, viņas leciena shēmā...Jūs domājat, viņa mainīja trajektoriju? Ha! lika pagaidīt!...
Tā nu mēs te dzīvojam un esam līdzās... |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}