bumsiic [entries|archive|friends|userinfo]
bumsiic

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

tās vecen's ir no azbest ;) [16. Jun 2020|14:01]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |piekususe]
[Mūzika |sirds turpina pulsēt ausīs]

Trakajiem piederot pasaule...ka tik ne ar...es teiktu, ka viņiem pieder gana spalvainas idejas. Tā piemēram, bumsiic un [info]pavisam šajā sutā dodas 12,74 km garā pārgājienā pa Latgales ārēm. Kas, protams, nav Zemgales līdzenumi. Kaut kur pusceļā es sāku dzirdēt, kā ausīs pulsē pietūkušie kāju īkšķi...visinteresantāk šādā laikā ir alejās, kur uzdzīvo odi...es to nāciju neciešu.Es varētu nogulties un nosvīst līdz nāvei...
Link3 raksta|ir doma

iz suņa dzīves... [26. Apr 2020|10:26]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |omulīgs]
[Mūzika |zīlīte "piļī"]

Izbridām brikšņus. Sen nav lijis, un izdangātā zeme, palielie kukuržņi ir cieti un sausi. Nez, kam te bija jātriecas iekšā. Iespējams elektriķiem, jo līdzās ir augstsprieguma līnija.
Atradu meža vijolītes. Neparasti skaistā lillā krāsā. Tie abi lempji paskrēja garām, pat nepamanot(viens apzināti un ar lielu vēlmi ātrāk nokļūt, viņam vien zināmā, gala mērķī. Otrs, kārtējo reizi, velkoties nopakaļus garajā saitē).
Nez, kur šogad mitinās kurkuļi...jo pazemes upīte un līdz ar to visas lielās pļaņčkas ap to, ir izsīkušas...
Skaistu pastaigas noslēgumu sagādāja kāds burvīgs stirnbuks...tik viegls, elegants var būt tikai dabas veidojums. Ar maziem, akurātiem radziņiem. Mirkli svārstoties vai sprukt atpakaļ mežā, vai tomēr šauties pāri šosejai, viņš vēroja Robi un mūs...man sirds bailēs par šo skaistumu nošļuka kaut kur tur - pie brokastīm...un mans suns...mans suns man šķiet pat neelpoja kādu brīdi. Apstulbis apsēdās...un neelpoja. Tad pāris eleganti ļiku ļeku un buks jau bija otrpus šosejai...ar pēdējo ļipas zibsni pamodinot manu zvēru. Tas raudādams par zaudēto (nezinu gan ko viņš zaudēja aizmukušajā bukā), stiepa smago saimnieku nopakaļus, deldējot savus nagus un saimnieka zābakus pret bruģi. Bet es stāvēju...un neelpoju.:)))
Linkir doma

iz dzīves ar suņu puiku... [29. Mar 2020|10:57]
[Tags|, ]
[Garastāvoklis: |omulīgs]

Jau brokastis baudot, Robis dažādos veidos demonstrēja savu nepacietību...dipināja kājas un dažādās toņkārtās mēģināja ieskaidrot, ka tur ārā ir saule, silts, milzums nenoķertu peļu un ķirzaku astu! Gremojiet, cilvēki, taču veiklāk...
Tā nu rāpāmies zābakos un saprotot, ka pa parastajām takām šodien neizdosies izolēties, jo cilvēki kā sliekas pēc lietus, migrē tikai un vienīgi taisnā virzienā uz Zelta zirga trasi, devāmies lielajā "ekspotīcijā" radikāli pretējā virzienā. Tas, ka cilvēki izvēlas tieši šo maršrutu (uz Zelta zirga trasi) ir saprotami - atrasties gandrīz mežā, bet tajā pašā laikā ērti pārvietoties pa grantētu ceļu trīs kilometru (turpu šurpu) garumā, tas noteikti ir interesantāk, kā mīcīties gar Daugavu vai iet pa šosejas malu (ar nelielu ironijas devu).
Pieņēmām Robja izaicinājumu un devāmies pilnīgi pretējā virzienā. Otrā pusē no šosejas Latvenergo ir iztīrījis pamatīgu stigu zem augstsprieguma līnijām. Nezinu kas izracis bedres un ar kādu nolūku (palielināt augstsprieguma līniju attālumu no zemes?), bet nelielā mērā tas atgādina kanjonus, kurus radības kronis veikli cenšas aizpildīt ar veciem datoriem un klaviatūrām, nederīgiem plastmasas spaiņiem un citu drazu...rokas izraut šiem šmuļiem. Īpaši ņemot vērā, ka katrā novadā ir viegli pieejami atkritumus pieņemoši un šķirojoši punkti.
īsumā )
Vēl paspējām, atnākuši mājās, apgrābstīt lapas un apsekot ziemu pārcietušās puķes. Izskatās, ka viss ir augt gatavs...
Šodien...šodien es nespēju izšķirties starp labu grāmatu un adāmmašīnu...bet tur ārā varat iet paši...
Link7 raksta|ir doma

navigation
[ viewing | most recent entries ]