friends

friends

[entries|archive|friends|userinfo]

bumsiic

[	userinfo	\|	sc userinfo	]
[	archive	\|	journal archive	]

brutiņi skairda...

[17. Jul 2019|12:30]

[Tags

|

]

Budžets nav ilgstēpjīgs.
Laulātie nosvinējuši septīto gāzu gadadienu.
Irāna nonākusi silīti tuvāk kodolieroču arsenālam.
Šis ūdens slēpes remdē kā jebkurš cits ūdens.
Veiks ekspertīzi, lai novērstu jebkādas šausmas par mirstīgo atlieku identitāti.

1 raksta|ir doma

[16. Jul 2019|10:41]

Mans jaunais pet peeves - "skropstiņas". Traka varu palikt. Feisītī pie vietējiem sludinājumiem vidēji reizi nedēļā viena dāma piedāvā likt skropstiņas, taisīt skropstiņu botox, visvisādos veidos uzlabot skropstiņas, kuplināt skropstiņas un lutināt skropstiņas. Reizes 10 esmu jau taisījusies viņai komentāros iekopēt dažādus avotus ar vārda "skropstiņas" nozīmi un uzskatāmiem attēliem, bet tad es atceros, ka feisbukā ir daudzi mani klienti, no kuriem liela daļa raksta ļoti nepareizi un noteikti ņemtu man ļaunā tādu piesiešanos. Bet manī viss brēc, un es iztēlē pie katra vārda "skropstiņas" dzirdu klāt "un viciņas".

Tāpat kā ar MLP oficiāli apstiprināto "Shining Armor"

latviskojumu "Mirdzošais Bruņnesis". Pret šo es pat kādu laiku cīnījos, iztēlojoties ko tādu, bet man neļāva neko mainīt.

6 raksta|ir doma

[16. Jul 2019|09:45]

Es teiktu, ka šo vajadzētu izņemt no smart-id koda tāpat kā trīspadsmito sēdvietu lidmašīnā :>

8 raksta|ir doma

[15. Jul 2019|09:41]

Briesmīga dilemma, gribas daudz naudas, bet negribas strādāt. Esam ķērušies pie guļamistabas remonta, un visi mani iekrājumi, ko krāju savas privātprakses telpām, aizies par gultām, skapjiem, griestiem un tamlīdzīgām nenoliedzami svarīgām lietām. Augustā alga būs smieklīga, ne no skolas, ne bērnudārza, ne izdevniecības arī nekā nebūs, turklāt Artūrs būs ņēmis atvaļinājumu, lai taisītu remontu. Tā viņš ir, tiklīdz esi atspēries ar naudām, pārgājis vasaras režīmā, kur ceļas astoņos, nevis sešos, atļaujies tādas izvirtības kā redzēt sapņus (un dažreiz pat pierakstīt!), brīvdienās sēdēt ārā un jebkurās dienās kačāt vīriņu (sieviņu) Oblivionā, tā še tev, sāc visu no sākuma (bet vismaz ar normālu guļamistabu). Un tad vēl paliks priekšnams un vannas istaba, kam vajadzēs kapitālo remontu, un jau šobrīd mierīgi varētu sākt kosmētisko remontu abu bērnu istabās, kurās kapitālais remonts bija pirms diviem gadiem. Un tad vēl man ir plāni par žogu, bruģi un dārzu, kur ziedēs man rozes un nesāpēs sirds un kam visam vajag tūkstošu tūkstošus. Domu par Barselonu oktobra brīvlaikā jau atmetu.

5 raksta|ir doma

Sapņi un kokteiļi (sen nav bijuši)

[15. Jul 2019|08:59]

Šonakt Jancim lika pieminekli un, lai to izdarītu, viņu bija izrakuši ārā. Dzirkstele no šmirģeļa trāpīja Jancim un viņš atdzīvojās.
Cilvēki sajūsmā, mājās (toč ne mūsu) tusiņš, redzēju Agrīti, mūsu baru, viņa šefus un Pupas Ēriku, kurai uzgāzu kafiju.
Tāds jauks furšets pacilātā gaisotnē.
Tad kaut kā tas viss sašķiebās. Viņš sāka prasīt, kāpēc riteni izmetām nevis labojām? Kur ir viņa nauda? Sāku, protams, klaigāt, lai nemaz nedomā kritizēt kā mēs ko esam izdarījušas. Un par naudu lai nemaz nesāk, cik esmu iztērējusi savu, viņš mūžam neatpelnīs.
Tad, acīmredzot, sāku mosties, jo gulēt pie šādas filmas nav iespējams, un sāku domāt - kā nez izskatās krustdūrieni uz krūšu kurvja. Un vispār, kā tik neapdomīgi var graizīt mirušos - ja nu šitā atdzīvojas, tas tak sāp un vai maz sadzīs?
To, ka viņam krustdūrieni nemaz nav, izdomāju tik pie kafijas.

Lai gan jāatzīst - sižetiski nav kur piesieties - nav tā, ka pēkšņi uzcēlās, visam savs izskaidrojums, dzirksteles no šmirģeļa un tā :D

Protams, visam var atrast pamatojumu (izņemot Ērikai un kafijai :D).
Pēdējo dienu spazmas par to, ka nogurusi, bet no darba iet prom nevar, jo NAUDA.
PIEMINEKLIS, jo redzēju to bildēs. Mans prieks par to, ka neglītā Spānijas bilde māksliniekam nederēja, patiešām bija pāragrs, jo uzlikusi... izgrieztu Janci no mūsu kāzu bildes. It kā jau nekas, bet tomēr šķiet slimi :D Varēja jau tad mani ar atstāt, tipa "wishful thinking".
UZCĒLĀS, jo kā mimme pareizi norādīja - izdegšana darbā varbūt arī nav tik traka, kā ir bijis citos (vēl ar neizskalotu balzāmu no matiem neesmu aizbraukusi uz ofisu), bet tas, ka jebkurš mazais mājas sīkums ir uz manis, palielina manu slodzi reiz divi ģimenē. Pat pie nomestas ēst gatavošanas. Salūzis telefons, durvis, ārsta zīme, nometne, mašīna, tas šitas - neko nevienam nedeleģēsi.
Un galubeigās - pāri visam apziņa, ka viss nav izdarīts PERFEKTI (jo man taču vajag perfekti).
Krustdūrieni gan būs pārlieku lielā mīlestība uz krimiķiem un Frankenšteinu :>

Uff, kaut kā izdzīvot ar godu šo dienu, kad visas maliņas sāp un galvā olivjē salāti.

4 raksta|ir doma

Know your limits

[14. Jul 2019|20:56]

[

Mūzika

|

Chris Rea - Road to Hell

]

Šodien veicām pārgājienu Sigulda - Līgatne. Džonis solīja ~22km maršrutu, 3 dienas pavadīju šaubās (hemoglobīns, izdegšana un vispārējs tizluma vilnis), bet nu what the hell, kas es kāda mīkstā?

Maršruts izrādījās mazliet garāks, ar šo paziņoju - 25km ir mana robeža.
Nu labi, būsim reāli - 25km ir 5km AIZ manas robežas.

https://i.ibb.co/4Z43j2x/Sig-Lig.jpg

Labi, ka kompānija izrādījās reāli amazing, nezinu, vai varētu to veikt bez pļāpāšanas, kas novērš domas no mūžības :>

Pēdējie 3km bija drausmīga agonija, ~2% ceļa kāpums šķita kā Everesta smaile un, ja sema pateiktu vēlreiz - laikam palicis kāds kilometrs, es būtu gāzusi. Vai apraudājusies, jo nepietiktu spēka gāzt :D

Galubeigās, 3 gadi vairāk vai mazāk regulāras staigāšanas ir kaķim zem astes un neko nenozīmē. Var jau būt, ka pēdējie pāris slinkie mēneši pie vainas, bet nu...
Lai vai kā, es to pieveicu, litrs kvasa un pusdienas Vilhelmīnes dzirnavās bija pienācīga balva.
Tagad tikai saprast, kā rīt izveikt mājas-auto-darbs-auto-mājas attālumus. Lai slavēti lifti. Kā sema teica - rīt būs ļoti efektīva darbdiena, jo es no kompja nekustēšu nekur.

Bet vispār, kā bieži skandēja fizikas skolotāja - daba nemīl tukšumus. Lai gan fiziski salauzta, smadzenes ir restartējušās.
Ir dažas idejas saistībā ar tikšanu pāri kārtējai izdegšanas un "iešu prom, nafig man to vajag" krīzei.
Redzēs, kas no tā sanāks.

P.S. Saskaitīju - Līva ir zvanījusi 8 reizes šodien, jo pateicu, ka viņa pilnīgi noteikti nevar nākt līdzi. Kaut kas jādara, es teiktu, ka tas ir 8x par biežu. Par to padomāšu kaut kad citreiz.

11 raksta|ir doma

[14. Jul 2019|09:52]

Aizbraucu vakar pie vīramāsas, sasmēlos tik daudz ideju dārzam. Man visu laiku bail kaut ko dārzā mainīt, jo viss ir ne tur, ne tāds, vai nu mokās, vai aiziet kaut kādā vājprātā. Un teikšu es jums tā - dārzkopība ir kā tievēšana. Ja atradīsi piecus miljonus, kas zvēr, ka intermittent fasting ir panaceja, tad desmit miljoni teiks, ka tikai keto, un piecpadsmit - ka plant based paleo. Pirms diviem gadiem nopirku astilbes, skaistas un dažādas, ar uzrakstu - saule pusēna, sastādīju saulē pusēnā, nīka. Pagājušā gadā internetos atradu - da jūs ko, astilbes tikai ēnā, slapjumā un tumsā, pārstādīju, likās, ka ir drusku labāk, bet šogad nīkst ārprātā. Kad paņem desmit stādus gadatirgū ar tādu normālu atvēzienu, 4-5 eiro par podiņu, gribas jau tomēr rezultātu. Un šitā ar visu. Pagaidām tikai gurķus tā reāli esmu atkodusi, ar tiem viss kārtībā.
Un īstenībā jau, tā plašāk raugoties, man dzīvē tā ir ar visu. Bail, ka nekas neiznāks no tā, ko esmu sākusi, un tad nu paralēli jāsāk vēl desmit lietas, bet beigās tāda universālā kareivja tulka-tulkotāja-korektora-psihologa-pedagoga-diagnostiķa-grupu vadītāja hibrīds ar uzpotētiem pārāk daudziem zariem, un apjukums un nedrošība īsti nemazinās. Nez ko vēl tādu pamācīties, lai drošības sajūta rastos.

5 raksta|ir doma

Par globālo sasilšanu vai "maita Ušakovs" ?

[14. Jul 2019|07:44]

Es kaut ko nesaprotu - pēdējo reizi mani modināja kaiju ķērcieni, kad gulēju Liepājā.
Pagājušo nakti uzcēlos 4-os, jo šamējās sarīkoja traci aiz loga, šonakt aizvēru logu, lai nedzirdētu, un uzcēlos, jo bezgaiss.
Atvēru logu un nevarēju aizmigt... jo KAIJAS!

Kaija sauc, kaija brēc,
Kaijai bērni pazuduši.
Nebrēc kaija, nesauc
kaija,
Tavi bērni jūrmalā.

Kā lai viņām pasaka, ka te ir nothing like jūrmala?!

Nemaz nesākšu par to, cik neatbilsotši putni miesta nosaukumam.

13 raksta|ir doma

Tiesības vicināt rokas beidzas tur, kur sākas kāda deguns

[13. Jul 2019|05:51]

Klasisks whatsapp kašķis - ieliku nometnes grupā apsveikumu, par mūsu bērnu sniegumu un iegūtām pirmajām 3 vietām.
Kāda Māmulīte uzleca, ka es esot sabojājusi visiem pārsteigumu, bērni paši būtu gribējuši to vecākiem pateikt.
Cita metās pa vidu, ka nekas nav ticis sabojāts, pat precīzas vietas es nezināju, tik ka pirmās 3.

Nu gadās.

Līva izbrāzās no autobusa nikna kā lapsene, pateica, ka Māmulīte vienmēr esot bijusi stulba.
Tak izrādās viņa visu ceļu strostējusi Līvu (jo brauca kopā ar bērniem), ka pateikusi man un ka es pateikusi tālāk. (Viens)
Tad Līvas klātbūtnē audzinājusi savu bērnu tipa "Ja Līva ieguva trešo vietu, tātad uzdevumi bija tik ļoti viegli, ka tev vajadzēja iegūt pirmo! Tev vairāk jāmācās, kas tas ir utt". (Divi)

Trīs. Uzrakstīju Māmulītei sms (lai novērtē, ka ne grupā). Bez neviena lamuvārda, goda vārds!
Līvucis izstāstījis mā, arī viņa bija pārsteigta, ka nesēžu, neraudu :D
Metamorfozes atmuguriski - no tauriņa par kāpuru.

Nē nu man arī ir ļoti liels pārsteigums, ka Līva tika cauri jau kurai tur kārtai. Ne īsti mācās, ne gatavojas.
Bet nu, mīlīt, domā, ko runā.

Nemaz nesākšu par to, ko viņa nodara savam bērnam. Katrs čakarējam savus kā gribam.

P.S. Kurš ir nogrāvis freidlisti, tā kļuvusi 3x platāka, nevienu panorāmas bildi it kā neredz.
P.P.S. Pretēji gaidītajam, manos soc tīklos rižiks praktiski neparādās. Lai arī cik pavirša, tomēr zināma atlase būs sanākusi.

8 raksta|ir doma

[12. Jul 2019|09:28]

Mākslinieki grib būt tik ļoti unikāli, tik ļoti dzīves viedi, sniedzot intervijas, ka galu galā lielākajai daļai sanāk kaut kas ļoti klišejiski vienāds.

1 raksta|ir doma

3 tēva dēli

[11. Jul 2019|11:30]

Parolei jābūt vismaz 9 simbolu garai, tajā jābūt vismaz vienam ciparam, vienam mazajam burtam, vienam lielajam burtam un vienam speciālajam simbolam.

Nav biki pārspīlēti? Baidās, ka kāds ielauzīsies kontā un izlasīs manas grāmatas?

1 raksta|ir doma

[10. Jul 2019|21:24]

Nevienu reizi neesmu lietojusi "tētis būtu gribējis" vai "negribējis", vai "lepotos", vai "būtu ah*jā" utt. Man kaut kā tā liekas neglīta šantāža. Tip kā bērnu vai kucēnu izvilkt uz skatuves dziesmu konkursā, lai dabūtu vairāk balsis.

Toties vīrenei nekādu bremžu vairs nav. Piezvanījusi Pupai, lai pateiktu, ka tētis jau nu gan būtu gribējis, lai viņa atbrauc uz kapusvētkiem.
Pupa izskatās mazliet samulsusi, bet lai tiek šoreiz pati galā ar savu mulsumu.
Artūrs atskaitījis vārdadienas dāvanu atpakaļ, beidzot laimīga atvienoju soc-tīklos. Citādi nebija īsti iemesla kā vien nostāsti par gānīšanos, kāda es slikta. Mērķis ir tikt pavisam brīvai no šīs ģimenes.
It kā vienkāršs uzdevums, bet jau otro gadu peros, nesanāk.

Golfs uzmetis burbuli uz bagāžnieka, sāk izskatīties, ka nesagaidīs Pupas tiesības. Vai arī viņa varēs to mīļi saukt par agro rūsu. Vai korozijas paradīzi. Vai Golf Maasdam.
Bija izlecis arī check-engine (jo sen jau nav bijusi klapata ar auto), bet Cīsa kā atvēra kapotu un novicināja ar rokām, tā pazuda.

And now, for something completely different, uzzināju, ka mums ir vēl viens uzņēmums, pilnīgi jaunā un netradicionālā veidā - saņēmām atgādinājumu par nenomaksātu rēķinu. Kad pateicu, ka mums nav tāda uzņēmuma, juristi atbildēja - ā bet mēs nodibinājām, mums tur vajadzēja.
Izdzēsu 3 e-pastus nenosūtītus, tā arī neko neesmu atbildējusi. Lai vēl pāris dienas nosēžas, citādi varu sarunāt lieku.
Kontinents arī tāds interesants. Nebūšu pārsteigta, ja drīz saņemšu rēķinu no Antarktīdas.

Un Jākobiņš mani iecēla par projvadu, jo nu jau projekts esot kļuvis gluži tehnisks un Fredriks vairs netiks galā. Jo līdz šim tika.

Donori mani padzina, teica - ej, ārstējies! Hemoglobīns daudz par zemu.
Graužu sliedi. Neteikšu, no kura maršruta izrāvu. Lai paliek pārsteiguma moments!

Toties man tagad ir 3 diski. Pirmo - Ludvig von Rammstein - nopirku emociju uzplūdā pēc Dagambas koncerta, otro man atsūtīja par ziedošanu projektam (kaut kas ar armiju/neatkarību un veču folk grupām). Tagad kuplo saimi papildina jaunā Dagamba. Ar parakstiem!!!
Vispār, kaut kur vēl jābūt Swedbank dāvātam CD ar Z-svētku dziesmām. Tātad jau četri!

Līvucim pirmā nakts ārpus mājas un bez radiem. Pirmā nometne. Pagaidām mierīgi, tik māte visu dienu stresā. Pavadošā mamma uzrakstīja grupā, ka izskatās, kā padomju pionieru nometnē. Tagad, pēc videozvana ar Līvuci, brīnos, kādā pionieru nometnē tā ir bijusi?!
Absolūti normālas, pat pasvaigas jauniešu kojas.

Kaut kā tā mums te iet!

4 raksta|ir doma

[10. Jul 2019|20:38]

Jūs tak tur tais rīgās esat uzresnējuši, Latvijas Radio nevarot atrast žurnālistus ar algu 1600 !!! eiriki!

19 raksta|ir doma

[10. Jul 2019|07:32]

It kā jau es tik daudz reižu esmu vadījusi visādas apmācības, grupas un nodarbības, ka tas izraisa tikai prieku un patiku, bet organisms gan uzskata, ka tas ir nervozs stress, un izdala tādus pretīgus baiļu sviedrus. Ieej dušā, aizbrauc novadīt to savu semināru, atgriezies mājās un uzreiz atkal meties dušā, jo viss smird pēc panikas.

Pirms kāda laika skatījos tos Zanes Daudziņas ieteikumus par uzstāšanos - galvenais, ko no tiem paņēmu, ir, ka jāierodas puslīdz tīrās kurpēs. Man kā cilvēkam, kurš tādām lietām pievērš ļoti maz uzmanības, tas varētu kļūt par dzīves moto. "Ierodies puslīdz tīrās kurpēs."

3 raksta|ir doma

Darbs

[9. Jul 2019|08:11]

Nu labi, ies atkal pakaraaties virs bezdibena.
Sasodiiti gribas maajaas.

Un paldies Cibai par atbalstu! Ja sodien nenozausos no taa luriigaa tornja, tad veel ilgi dziivosu :-)

5 raksta|ir doma

[8. Jul 2019|23:08]

[Tags

|

#smīklisdarbā

]

Algas diena. Grāmatvede atbild uz telefona zvanu:
-Tūliņ paskatīšos, varat pateikt savu vārdu, uzvārdu?
-Jā...eeee... ziniet, mums ir 3500 darbinieku...

Tas, ko nedzirdējām bija: Esmu xxx, es taču te strādāju jau 4 gadus!!!

Starp citu, ja izvilkšu vēl mēnesi, arī es te strādāšu jau 4 gadus!
Apsolīju viņai piezvanīt algas dienā no sveša numura :>

3 raksta|ir doma

[8. Jul 2019|21:39]

Новые достижения — это для тех, у кого старые плохие.

[8. Jul 2019|19:38]

Ielūkojos aliexpresā. 1000 briļļu skrūvīšu komplekts par 3,5 eiro.
Pasaules Optikā man prasīja 3 eiro par VIENU skrūvi.

14 raksta|ir doma

[8. Jul 2019|16:19]

Lai līdzsvarotu to, cik grūti man nāk jaunās "Roblox" grāmatas tulkojums un cik daudz koncentrēšanās prasa katrs teikums, es ik pēc divām lappusēm 10 minūtes paspēlēju "Oblivion". Ja es spētu, tiklīdz taimeris ziņo par iztecējušām 10 minūtēm, nekavējoties iet ārā no elderskroļļiem, tas būtu arī lielisks gribasspēka treniņš.
Vēl 4 lappuses no 96.

[8. Jul 2019|14:10]

you give it all, but i want more

navigation

[	viewing	\|	most recent entries	]
[	go	\|	earlier	]