Comments: |
Nu, lai sasniegtu meistarību, vajag tūkstošiem stundu, bet, lai tusiņā uzrautu trīs akordu dziesmu, vajag tikai to tēva atbalstu un sajūsmu. Vai tad kāds gaida meistarību no bērna? Un vai tad pamata iemaņas apgūst, lai radītu mākslu? (Es to reklāmu neesmu redzējusi, bet esmu pilnībā samierinājusies, ka ir cits laikmets, kur cilvēki nelasīs 140 lappušu instrukciju, kuru varēs aizstāt 56 sekunžu video ar praktisku informāciju.)
Nez, es laikam sevī aizmurgojos līdz tam, ka tomēr ir vecāki, kuri pārslavē bērnu, un, kad bērns nonāk citā vidē, viņa lauri sabirzt...un tad kas tad ir labāk...atbalsts, uzmundrinājumi, vai sajūsmināta tēva spiegšana par neko. Bērns tak nav duraks, jūt falšumu. Un kontekstā, ko es te neminēju, man atmiņā uzpeldēja labi pazīstamas teātra kritiķes teiktais, ka tagad jau nav grūti uzreiz pēc teātra fakultātes beigšanas kļūt par "meistaru" vai "grandu"...jo publikas prasības ir noplicinājušās. Tas, ka šo grandu zāles beigās ne tikai nevar dzirdēt, bet viņš tekstu tā viļā mutē, ka neko no dzirdētā nevar saprast...tas tiek nolikt maliņā...bet tas ir mans, indīgās vecenes, viedoklis.:)
Man šķiet ka vecāku, kuri vispār ir falši, arī nav maz. Nu tā, ka no malas visa komunikācija izskatās uzspēlēta, bet ne tā, ka spēlē auditorijai, bet var redzēt, ka tā ir ierasta prakse. Baigi grūti jau tā pa vidu - atbalstīt, bet necelt mākoņos. Īpaši ja ir arī ļoti daudz kritikas un nepamatotu prasību, kas vecumam vispār nav adekvāti. Un slavēšana un lepošanās arī tāda smalka lieta, ir gadījies, kad man par to, ka es pastāstu par labu lietu, ko bērns pats, saku, iespējams talants mani uzreiz tā brutāli pie zemes, ka nevajag savu bērnu idealizēt un celt debesīs vai, kad pieminu, ka pats māk skaitīt līdz x (man pajautāja, es atbildēju. Vairākkārt. Iemācījās, apklaigāts, spiests vai nedoDies sists lai speciāli mācītu, nebija), uzbrauc par to, ka nevajag bērnu intelektuāli pārstimulēt. Laikam tā tāda tēma, kur cilvēkiem visādi tarakāni lien laukā
Bet pa lielam es piekrītu tam, kas tavā ierakstā
Jā, bet ir forši, ka ir tutoriāļi un rīki, lai apgūtu sarežģītas lietas, vienalga vai runa ir par ģitāras spēli, grafisko dizainu vai auto remontu.
Protams, ka tu nekļūsi pāris stundās par ģitāras virtuozu, bet ar inčīgiem tutoriāļiem, tuvu cilvēku atbalstu, lieliski pavadīsi laiku mācoties spēlēt instrumentu un, iespējams, dabūsi to āķi lūpā, lai spertu nākamo soli. Bet praktiskā ziņā, iespējams, pats nomainīsi auto riepu vai amortizatoru vai uzcepsi savu amatiera dizaina banerīti, vai atradīsi to excel formulu, ko tev vajag.
Dienas beigās, ceļš pie diženā lietpratēja sākas ar mazu soli un entuziasmu.
Es sāku apjaust, ka uzrakstīju tā, ka mani var pārprast.:) Tās iespējas uzcelt siltumnīcu, uzmeistarot burito ar vietņu palīdzību - tas ir forši!Īpaši, ja bērnam ir sanācis augt un neredzēt reālu piemēru ģimenē. Es te gudrojos par citu.:)
Nu kā lai to saka... nevar jau arī teikt - nu tev vēl līdz normālai spēlei kā līdz Marsam. Vai vēl sliktāk, ignorēt bērna meklējumus.
Nez...varbūt man ir nepareizs redzējums uz to visu. Bet man šķiet, ka pāris plink plink un tēva sistās plaukstiņas nerosina bērnā mērķtiecību. Bet, kā jau es teicu, tas ir mans un tikai mans viedoklis. :) | |