Es jau gadu domāju par to, cik ļoti nepieciešama ir vecākiem katru mācību gadu uzsākot tikšanās ar ceļu policistiem tīri profilaksei, lai uz pirkstiem izstāsta ka jāiet pa pāreju nevis 4 metrus no tās, durvis verot jāpārbauda vai nebrauc, ka pie pārejas ja kāds stājas, nevajag bērnus mācīt ātri pārskriet u.tml. plus vēl tas pats par telefonu. Tādas it kā elementāras lietas, bet nu tauta nesaprot.
Un arī atstarotājus nemāk uzlikt un uzlīmēt un tie smuki galīgi nemaksā dārgi
Par stāvdrāžiem, samokatiem, riteņiem pie pārejām, ielām un bez ķiverē vispār nerunājot

Es biju gatava nopirkt krāsu un ar trafaretu uz stūriem pie pārejām uzzīmēt lielu un mazu cilvēku sadevušos rokās vai 'iedod bērnam roku' bet piesies tak vandālismu

(Reply to this) (Thread)

Bet tie jau nelasīs un neklausīsies, pat ja sejā iebāzīs.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt ir jēga, pat ja no visa pūļa pielec vienam. Vienmēr jau var piesaukt arī bāriņtiesu un soc.dienestu.
Ne jau vienmēr tie vecāki visu aiz ļaunprātības, es arī kādu laiku skrēju. Vairs neskrienu, nekaunos arī citiem aizrādīt.
Te jau ir katra paša sirdsapziņas jautājums. Ja tu redzi kaut ko kas nav ok un kam ir dzīvības cena, vai tu vari un gribi meklēt iespējas kaut ko darīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Zini, piedod, un, lai man piedod tie, kuri tomēr ir spējīgi mācīties. Bet strādājot ilgos gadus, dažādos amatos, ar bērnu vecākiem...es nebeidzu brīnīties par cilvēka bezkaunību, bezatbildību un, piedod, stulbumu. Bet, Tev ir pilnīga taisnība, arī to vienu vedot pie prāta ir labs darbs padarīts.:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirms padaudz gadiem man viena draudzene aizrādīja, lai neeju pāri ielai pie sarkanā, kad ejam kopā ar viņu un viņas bērnu, jo rādu sliktu piemēru un viņas bērns no manis var samācīties. Kopš tā laika es mēdzu apzināti nepārkāpt gājēju noteikumus tad, ja turpat blakus vai pretī pāri ir kādi cilvēki ar maziem bērniem, un ja tomēr pārkāpju, tad attopos un sajūtos ārkārtīgi vainīga. Un tas viss viena teikuma dēļ pirms daudziem gadiem. :)

(Reply to this) (Parent)

Es pilnīgi mierīgi varētu izkāpt no mašīnas, izņemt viņai no rokām telefonu un sašķaidīt pret asfaltu un pateikt, ka labāk lai ir sašķaidīts telefons,ne viņas bērns.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu tādēļ tiku stopēta...ka es arī varu. Jo tas tiešām nebija pirmo reizi...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izskatās, ka Jums, dāmas, varētu būt vērtīgi par šo parunāt ar savu terapeitu. Nav vajadzīgs tik šausmīgi trigerēties, šādi "sodi", ko jūs te iztēlojaties ir ārpus proporcijām. Es ļoti labi identificējos ar to, no auģstām morālām pozīcijām jums to nesaku, man arī ir trigeri, bet nu. Dažādas pieejas ved pie dažādiem rezultātiem. Sašķaidīts telefons un salauzti īkšķi mammai visticamāk novedīs pie traumas tālāk nodošanas mazajam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šo ir baigi grūti saprast, atzīt vai pieņemt kā teoriju.
Daudz vieglāk no reālas kļūdas.
Esmu dabūjusi šīs zāles apēst, tikko sapratu, ka pat divreiz. Ļoti sāpīgi.
Kad tu tā cīnies par taisnību acīmredzamo, aizmirstās, ka ir divtik svarīgi to darīt pareizi (citu taisnību ietvaros). Nemāku noformulēt.
Piemēram, tāpēc, mani drausmīgi kaitina soc-tīkli. Noparkojās bembis invalīdu stāvvietā? Tā vietā, lai ieliktu to FB un vāktu laikus kā gaismas nesējs, piezvani policijai...

Es, protams, varu Tev apzvērēt, ka ne viena spētu salauzt īkšķus, par otru 50% šķiet absolūti neticami, ka var izšķaidīt telefonu, tas drīzāk tāds izpausmes veids, lai mēs saprotam, cik ļoti viņa ir niknas (un es ar būtu!!!) :)

(Reply to this) (Parent)

Un kāda būtu tava pieeja? :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mani, piemēram trigerē, kad motoristi morozisti smašīnas motoru neizslēdz gaidot. Esmu mēģinājusi runāt, pamājot, ar smaidu, sakot, ka tas taču nav nepieciešams, ka manam bernam jārij Jūsu smirdīgie izmeši. Bet vispār es jūtu, ka tas paņem enerģiju varbūt vairāk kā vajadzīgs. Laipnākie jau paši saprot un izslēdz, bet cūkas jau šitā nepierunāsi. Tāpēc domāju iet uz apmācību ;P, kad tāda atkal parādīsies.
Bet mana pieeja principā ir ar draudzību nevis draudiem. Kā jau augstāk teikts, viens draudzīgs lūgums var būt visai ietekmīgs.

(Reply to this) (Parent)

Jā, bāc, un cik bieži ir tie, kuri skrien pāri ielai ne pie pārejas ar mazu bērnu. Nu kā viņi pēc tam cer, palaižot bērnu vienu pašu uz skolu, mazu un dumju, iedresēt neskriet pāri jebkurā vietā, apkārt neskatoties?

(Reply to this) (Thread)

Bērni Jūs atdarina...bērni jūs kopē, ja vēlaties...runājiet cik vēlaties, uzstādiet noteikumus, cik vēlaties..tas nedarbosies, ja paši tos pārkāpsiet! Es šo skandināju un skandinu! Nu KĀ to var nesaprast!

(Reply to this) (Parent)