bumsiic - Komentāri [entries|archive|friends|userinfo]
bumsiic

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

No visa pa šķipsnai 12. Aug 2019|13:33

bumsiic
Labi, nāksies vien sev un citiem atzīt, ka esmu cukura atkarīga. Es nepīpēju, nedzeru, nespēlēju azartspēles...loģiski!tad nu riju cukuru. Un tikko cenšos to ierobežot, kļūstu par nervozu stervu ar sāpošu galvu. Tad izriju kasti ar riekstiņiem, kuri pildīti ar ellīgi saldu kondensēto pienu...un apmierināti tusnīdama eju rakt zemi, jo redz tad pamostas sirdsapziņa...

Nesaistīti ar iepriekš minēto izraku divas rozes. Ar to pielieku sevī punktu epopejai ar rožu kopšanu. Šīs abas aizgāja mežainī. Ja nav nojēgas par šo ziedu kopšanu, audzē vien mīļā parka rozes...kuras aug pašas.

Trešdien eju uz jauno darba vietu...sākās negulētās naktis, murgi par iepriekšējām darba vietām, par to, ka braucu patstāvīgi pie mašīnas stūres...pamostos nelaimīga, jo redzu taču, ka cienītais arī ir negulējis, jo ne jau nu murgojot guļu kā kluss susuriņš. Drīzāk kā uz sauszemes izmests valis...Manas ambīcijas mani piebeigs.

Par lielu jautrību maniem bērniem un nelielu apcelšanās iemeslu pārējiem mājiniekiem (laikam tikai mans cienītais nekad nav par šo ķircinājis mani)es nespēju atrast piekto stūri mājā, nespēju aizmigt un visādi citādi histēriski uzvedos, ja kāds no manējiem (tie ir kādi vienpadsmit rumpīši) ir kaut kur aizvazājušies. Komandējumi, izklaides braucieni, mācību braucieni...nav starpības. Pēc švāģerīša nāves es to jūtu gandrīz kā paniku...varbūt manī ir suņa gēns...tā it kā, ja viņi būtu manā tuvumā viņi visi būtu pasargāti...
Link Read Comments

Reply:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: