Zeel gan ka tagad tik reti kaut kas araa naak laikam esmu izsmeelusi sevi... vai neesmu uzpildiijusi...

Viss, ko es esmu mīlējusi, ir vai nu zudis, vai izmainījies līdz nepazīšanai!

Visi man māca kā dzīvot mūžu, bet paši nezin kā nodzīvot vienu dienu...

Savādi, bet reizēm nekam nav nozīmes, nav vērts neko nožēlot, nav vērts arī dusmoties, tas nepalīdz! Jādzīvo tālāk! Jāizsapņo sapnis, lai nokļūtu jaunā!

Neizdevīgi ir būt laika izsekotam, vieglāk ir sekot laikam...

Es gāju, apstājos, laiks ieskatījās man acīs, nosarka. Es devos tālāk, atkal plašajā pasaulē!

Vējš

Vējš lapas pamet gaisā
Vienu aiz otras
Un atkal citu.
Nesaudzē neko. Spēlējas…
Tas skrien un skrien,
Bez mitas.
Vējš neskatās, Vējš nedomā.
Skrien
Līdz pieklust,
Beidzot noguris
Aizmieg zem tilta skrandainis.
Ilgi  klejojis…