Nedrošais sapnis.
Es tevi redzu avotā
Un ziemas dienā, kad snieg,
Un spalva, kā domas lasot,
Uz baltās lapas uzraksta
Es tevi mīlu arvien.
Jūtas kā karsts vilnis
Man pāršalc pār galvu
Un liekas, ka pat mūžība zūd
Bet starp mums jau ir siena…
Nav pagātnes, nākotnes,
Viss tikai mirklis, tomēr
Es tevi mīlu arvien
Uz brīdi sastopas acis,
Bet sadoties rokās nav lemts.
Es šajā brīdī neuzdrošinos
Tev pirmā roku sniegt
Bet tu? Baidies?
Tomēr, lai ko tu izlemtu,
Es tevi mīlu arvien…

Ideaalam cilveekam buutu ljoti sarezgiita dziive, jo neviens vinju nesaprastu - paarak labi viss buutu lai citiem tas neliktos aizdomiigi (un tas buutu tikai visa saakums)