Ķimenes
Šodien nopirku ķimenes, jo man šķita, ka tā ir laba alternatīva, kad paliek pāri rauga mīkla un vajag kaut kur to izmantot. Tad tādas mazas ķimeņu maizītes šķiet tik ļoti gardas. Bet drīz vien manas domas aizvirzījās no rauga mīklas uz bērnības siltumnīcu pie tiem bērziem, kur agrāk pat mazs galdiņš it kā bija (nezinu, vai to izdomāju, bet šķiet, ka tas bijis pavisam īsti). Un tur nostāk pie tiem ēkas pamatiem ziedēja dzeltena roze un es to smaržoju un priecājos. Tagad gan liekas, cik dīvaini, ka tā tas noticis, ka tas viss pazuda.. Ķimeņu smarža tik ļoti atgādina to bērnības laiku. Ļoti, ļoti. Un tas mani dara priecīgu un otrādi.