Sasodīts, ir jau pirmdiena, es nesaprotu kā tas laiks var paskriet pilnīgi nemanot. Nespēju aptvert, ka rīt jau atkal 2 stundas jākratās pretīgā autobusā. Taču šodien laukā ir tik zilas debesis un tik zaļa zāle. Patīkami. Tagad jādodas uz vietējo ciema poliklīniku, lai mani sapotē pret ērcēm, yes, nevaru vien sagaidīt :D okey, not really :D