Dzejas dienas
Es gribu savu personiigo raxtnieku. Vinjsh neraxtiitu man. vinjsh raxtiitu sev, savam ideaalajam lasiitaajam vai kam nu veel tur dzejoljus meedz veltiit. Bet savu dzeju vinjsh lasiitu man. Tad,kad es to veeleetos. Es vinju pasauktu, iesleegtu fonaa muuziku un klausiitos, klausiitos.
Liidziigi kaa shodien. Bija muuzika, bija dzejnieks un dzeja. Tikai atshkjiriiba taa,ka vinjsh nebija atsaucies uz manu paveeli/aicinaajumu. Vinjsh nelasiija tikai man. Es biju taa,kas atsaucaas uz aicinaajumu un kas klausiijaas tikai vinjaa. Paldies Dzejas dienaam.
Liidziigi kaa shodien. Bija muuzika, bija dzejnieks un dzeja. Tikai atshkjiriiba taa,ka vinjsh nebija atsaucies uz manu paveeli/aicinaajumu. Vinjsh nelasiija tikai man. Es biju taa,kas atsaucaas uz aicinaajumu un kas klausiijaas tikai vinjaa. Paldies Dzejas dienaam.