budža domēnu vācelīte

es zinu.
es esmu Rudens. skaista, salta, stīva, ar salnu. skaista, bet noturīga un uz norietu. skaista un valdzinoša, bet tikai, lai mazliet, mazliet pieskartos, redzētu, izbaudītu. ja paliksi par daudz rudenī, nosalsi. to zina visi. visi apbrīno un priecājas, bet neviens nesaka - labi, iešu ar. un tad lai mirstu ar rudenī.

lūk, tāpēc man tik ļoti patīk rudens