budža domēnu vācelīte

šodien tik tikko tagad šovakar tik ļoti pārliecinājos par teiciena 'labāk nožēlot izdarīto nekā neizdarīto' patieso dabu, ka tīri vai žēl un sāp līdz kaulam.
piemērs vienkāršs. bārā, kurā ar Fatihu iemalkojām dziras, ieradās viens vīrietis, kas bija absolūti no Tiem, uz kuriem allaž bez nosacījuma uzķeros - garšs, tievs, bet stipras miesasbūves, tumšiem matiem, tumšām acīm, rugājiem noaugušu vaigu. mati pie tam čirkaini, pagari un vēja sajaukti. brīvdomātājs. atbild uz skatieniem. skatienu kaujā, protams, uzvarēju es. pēctam ik pa brīdim viens otram uzmetām skatus. es - mazliet paslepšus, jo kā nekā runāju ar citu vīrieti, ar kuru tobrīd biju atnākusi uz konkrēto bāru un kuram patīku. jutu, ka nebūtu labi pārāk uzkrītoši skatīties uz citu. tāpat jau tas tika pamanīts...
kamēr knapi pa ausu galam klausījos Fatiha teiktajā, domāju - ak, ak, nez kā es varētu mēģināt sazināties ar Noskatīto. varētu uzrakstīt uz lapas tel.nr un varbūt vē kaut ko un garām ejot vienkārši ātri viņam iedot rokās vai iebāzt kabatā (kā Eniko iepazinās ar savu bijušo). nebūtu Fatiha, noteikti aizietu pie bāra un vnk uzsāktu sarunu. bet Fatihs bija. un, kad gāju pie bāra maksāt, Nolūkotais nez kur bija pagaisis.
samaksāju un devāmies laukā no bāra. vispirms es, tad kkāda meitene un tad Fatiks. un Nolūkotais bija ārpusē - smēķeja pie durvim. es biju pārsteigta nesagatavota, tāpēc faktu, ka man ir pāris sekundes laika, lai viņam vnk ausī pateiktu 'I like you' (kas arī patiesiba liktos gana), aptvēru par vēlu - Fatihs bija iznācis jau laukā. Nskaitītais vaicājoši paskatījās uz mani. tāpēc es nespēju promejot un garāmejot nepieskarties viņa skaidajai mugurai - tā maigi nobraukt gar to ar plaukstu. bet, protams, tik daudz drosmes man nebija. tāpēc vien ar pirkstu viegli pieskāros. nezinu, vai viņš sajuta. bet pēctam vienīgā doma bija - nu vajadzēja, vajadzēja rīkoties. rrrrrrrrrr.

vienīgi - es nevarētu tā izturēties pret Fatihu. man vismaz gribas cerēt, ka tieši nevarētu.