budža domēnu vācelīte

26. Decembris 2004

26. Decembris 2004

attaa

Add to Memories Tell A Friend
Es klausos vecu muuziku JAUNAAS skanjaas. Nejuutu neko, neko, NEKO no agraakaa. Vien atminjas,kas pashapziniigi saka, ka tas TIESHAAM bija sen un NAV vairs taisniiba. Esmu nosleegusi reekjinus ar sevi. Un pilniigi un liidz galam to izdariishu 1 janvaarii. 00.50. Tad es pasmaidiishu. Taa iisti par to. He-he. Tas ir kaa no jauna... varbuut ne piedzimt, bet saakt jaunu distanci gan. All my life is changing every day in every possible way. Mazaak kaa pirms meeneshe tur bija ceriibas, ar katru dienu arvien lielaaka izmisuma balstiitas. Tagad? Tagad taa ir balta, balta, balta patiesiiba. Un es tam TICU. :)


miers virs zemes (un manii) un cilveekiem labs praats
Powered by Sviesta Ciba