urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciicmans dvēsles spogulis#dzejoļi##dzejoļi#het@sveiks.lv#dzejoļi#2004-12-19T07:35:07Z2004-12-19T07:35:07Zbezdomisurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:104352004-12-19T09:33:002004-12-19T09:33:002004-12-19T07:35:07Z2004-12-19T07:35:07ZTu izrāvi man sirdi<br />savas kājas slapjā sniegā mērcot<br />Tu aizdzini man mieru<br />manā logā savu dvašu dvešot<br />Tu ievedi mani tumsā<br />aizslaukot man ceļu,<br />padarot mani aklu<br />sabraucot mani dzīvu<br />Un es tagad tumsā tupu<br />klusējot raugoties ceļā<br />un es tagad gaidu<br />brīnumu meklējot ellē<br />ceļā kur palikušas snigotas pēdas<br />es meklēju vēju<br />dzīvē kur iestājusies tumsa<br />es gaidu, kad ausīs mana sauleurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:97482004-10-13T01:14:002004-10-13T01:14:002004-10-12T22:10:03Z2004-10-12T22:10:03Ztik ljoti, ka nespeej dzirdeet<br /><i>elpojot nespeej vairs paelpot</i><br />tik traki, ka nesaprast<br /><i>sajuutas sajustaas neizprast</i><br />tie briizhi, kad sashkjiistot<br /><i>puzlei gabalos sairstot</i><br />man gribas kliegt<br /><i>man gribas projaam skriet</i><br />man gribas vienai uz nekurieni iet<br /><br /><i>izbaudot vienai</i><br />nosleedzot sienas<br /><i>speeleejot naavi</i><br />ljaujoties skumjaam<br /><i>sliikstot asaraas</i><br />gaistot gaismai<br /><i>izsiikstot atminjaas</i><br />gaistot atveldzeet sevi<br /><br />briizhos, kad negribaas<br /><i>aizveerties, ierauties, pazust</i><br />momentos, kad dziive paaraug skumjaas<br /><i>pozitiivo mekleet un atrast</i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:96902004-10-05T18:21:002004-10-05T18:21:002004-10-05T15:29:31Z2004-10-05T15:29:31Zsimts staavu eekai<br />viens staavs par ruupeem<br />otrs par nelaimeem<br />treshais par asaraam<br />piektais par nedienaam<br />desmit staavi uz manis<br />viens pilns smagu nastu<br />otrs sirds ruupju<br />treshais ruugtuma un tumsas<br />piektais saulesgaismas nestas<br /><br />kaut speetu visu izdzeest<br />kaa balta lapa riitaa mosties<br />kaut speetu visu aizmirst<br />un izejot kaa pirmo reiz sheit atrasties<br />kaut speetu, kaut vareetu, kaut ljautu<br />kaut dziivi no saakuma buuveet kaads saaktu<br />un mani, mani par lampu tur njemtu<br />es speetu tik spiideet<br />dot gaismu un ikdienas istabaa viideet<br /><br />bet es nespeeju<br />par smagu<br />un es gribu<br />noliedzot, ignoreejot, aizstumjot<br />un es alkstu<br />klusi skumstot, skumjaas kaveejotiesurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:93922004-10-05T15:29:002004-10-05T15:29:002004-10-05T12:41:16Z2004-10-05T12:41:16Zuz briidi <i>gribeetos</i><br />uz laiku <i>palikt</i> <br />tik ljoti <i>veeleetos</i><br />uz muuzhu tur iesliikt<br />kaa miegs un dzilja eiforija<br />kaa sapnis kraasaina pasaka<br />miers gaisaa nemieram kuustot<br />paliekot vienam tukshaa telpaa seezhoturn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:89922004-10-05T13:55:002004-10-05T13:55:002004-10-05T11:20:19Z2004-10-05T11:20:19Znav taa ka nesaprastu<br />nav ar taa, ka nejustu<br />nav taa, ka nezinaatu<br />nav taa, ka viss zustu<br />nav taa, ka apniktu<br />nav taa, ka neapniktu<br />nav taa, ka gribeetos<br />nav ar taa, ka nee<br />nav ar taa, ka speetu<br />nav pat taa, ka nespeetu<br />guljot dubljos debesis neredzeetu<br />seezhot bedree gaisu neelpotu<br />nav pat taa, ka nedzirdeetu<br />nav ar taa, ka dzirdeet speetu<br />juceklis, kas virmo<br />straume, kas nes<br />visapkaart zied un smarzho<br />tik zieds zem loga seeri kalst<br />visapkaart kautkur domas klejo<br />viena tik kaa zaldaats paari visam <br />ceertot, kriitot, shaujot brien<br /><br />man gribas un man negribas<br />man vajag un pat nevajag<br />es juutos, es pat nejuutos<br />es esmu un te es atkal neesuurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:87792004-10-05T11:50:002004-10-05T11:50:002004-10-05T08:58:03Z2004-10-05T08:58:03Ztik caurspiidiigi<br />nemanot, garaam skrienot puush veejsh<br />tik kaardinoshi<br />vilinaajuma speeks ir tik liels<br />tik aizsniedzami<br />tai pat laikaa tik taalu prom<br />pietruukstot<br />ilgojoties<br />domas savas chuuskai atdodoturn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:85642004-10-05T00:54:002004-10-05T00:54:002004-10-05T05:09:26Z2004-10-05T05:09:26Z<i>man shkjiet, ka esmu slima<br />esmu tik slima cik normaals cilveeks speetu saslimt<br />esmu iegrimusi dziljaa purvaa<br />aaraa nespeejot vairs izliist<br />kaapeec taa notiek<br />kaapeec ir kaads, kas speeciigaaks<br />kaads, kas speej visu sagriezt<br />kaads, kas iedvesh mulsumu<br />liidz ar briidi, kad zuud gaisma<br /><br />iekaare, vai tas ir vaards<br />taa naak un aiziet<br />taa uzplaiksnii un dzelj<br />tik reibinoshi kaardina<br />un liek tuvoties un aiz rokaam rauj<br />tai gruuti pretoties<br />gruuti no taas noveersties<br />gruuti no veelmeem atteikties<br />kaa chuuska<br />kaa chuuska taa ved un vilina<br />un, lai kaads tai greekaa iekriit<br /><br />mana dziive ir kaa vaarti<br />es tos aizveeru<br />bet kaac paar seetu paarkaapj<br />un pati, pati kaa liels muuris<br />kuru nav iespeejams satricinaat<br />bet kaads panjem, atnaakot to gaazh<br />un juutas, <br /><b>ja speetu</b><br /><b>ja vareetu</b><br /><b>ja justu</b><br /><b>tad kaapeec es taa dariitu</b></i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:83752004-10-04T16:04:002004-10-04T16:04:002004-10-04T13:08:50Z2004-10-04T13:08:50Zgrausti un puteklji<br />meesli un melji<br />liekulji un nepateiciigie<br />vientieshi un nesapraatiigie<br />naivums, kas pil gar manu logu kaa lietus<br />melos kraasotaas istabu tapetes<br />un veel mazliet ticot<br />mazliet cerot<br />visu kaadam atnaakot un miidot<br />lielaa dziljaa bedree seezhot<br />tumsa visapkaart virmo<br />buut kaa putnim buurii<br />seedeet un savu energjiju kaada labaa teereet<br /><br />es ieniisu<br />es necieshu<br />es nemiilu<br />es uzspljauju<br />es sagaazhu<br />es paari visam paarkaapju<br />sadegot<br />salauzhot<br />sevi rokaas sanjemot<br /><br />niist<br />viist<br />lauskaas sacirsturn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:81552004-10-04T13:51:002004-10-04T13:51:002004-10-04T10:59:41Z2004-10-04T10:59:41Zbez rokaam<br /><i>bez divaam rokaam</i><br />bez kaajaam<br /><i>bez divaam kaajaam</i><br />bez maajaam<br /><i>bez sienaam, logiem</i><br />bez ierastiem jokiem<br />bez atminjaam<br /><i>bez miiljaam siltaam sajuutaam</i><br />bez saapeem<br /><i>bez nemiera un ruupeem</i><br />bez vaajuma<br /><i>bez lieka stresa</i><br />bez, bez sevis<br /><i>bez galvenaa puzles gabala</i><br />bez tevisurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:75682004-10-02T22:30:002004-10-02T22:30:002004-10-02T19:29:12Z2004-10-02T19:29:12Ztik klusi liist asaras<br />asaras paar loga ruuti<br />tik klusi speelee muuzika<br />muuzika, kas atdziivina atminjas<br /><br />tik leeni un vijiigi<br />tik seeri skanot, liekani<br />kaut speetu, bet nespeeju<br />buut parto ko nepiedzimu<br /><br />es ticu, es paljaujos<br />ka straume zin kur visu nest<br />es zinu, es atceros<br />caur asaraam aizmirst censhos<br /><br />tik skumji, bet es smaidu<br />tik ljoti, bet es gaidu<br />tik saapiigi, bet es cieshos<br />tik ljoti, bet uz briidi es noveershosurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:73102004-10-02T00:18:002004-10-02T00:18:002004-10-01T21:15:16Z2004-10-01T21:15:16Zizveele <i>starp debesiim un zemi</i><br />izveele <i>parto, ko gribi</i><br />izveele <i>par prieku un asaraam</i><br />izveele <i>par cieshanaam</i> <br />izveele <i>par draugiem un pazinjaam</i><br />izveele <i>starp juutaam</i><br />izveele <i>par realitaati pasakaam</i><br />izveele <i>starp skaidraam domaam</i><br />izveele <i>parto, ko pasakaam</i><br />izveele <i>kaa reagjeejam</i><br />izveele <i>starp lietaam nelietaam</i><br />izveele <i>par nedienaam</i><br /><br /><i>melns un balts</i>, kas vijas<br />draudziiba reizeem <i>sapinas</i><br /><i>mees reizeem</i> aizejam <br />un ar laiku <i>atpakalj atnaakam</i>.<br /><br />miileet<br /><i>saprast</i><br />domaat<br /><i>gribeet</i><br />vareet<br />apzinaaties<br /><i>dziivot</i><br />speet<br /><br />skumt<br /><i>ilgoties</i><br />aiziet<br /><i>attapties</i><br />veeleeties<br /><i>atbriivoties</i><br />saudzeet<br /><i>sevi</i><br /><b>atgriezhoties</b>es ievilku elpuurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:70962004-10-01T17:53:002004-10-01T17:53:002004-10-01T15:24:16Z2004-10-01T15:24:16ZDomas klainjo<br />un man gribeetos, lai taas reiz staaj<br />visapkaart viss tik aatri jonjo<br />un mans karuselis nebeidz rimt<br /><br />es zinu, zinu<br />zinu, ka varu kljuudiities<br />zinu, ka varu maldiities<br />zinu, ka varu zaudeet<br /><br />ir briizhi, kad caur asaraam<br />caur asaraam mees kautko daram<br />daram ne aiz taa, ka to veelamies<br />daram, jo citu celju neredzam<br /><br />kaut zinaatu<br />cik liels speeks ir vajadziigs<br />lai uz laiku nogrieztu<br />nogrieztu sev dalju skaabeklja.<br /><br />kautvai izliekoties neesot uz laiku<br />es esmu domas, ar <b>Tevi</b> mans<i> draugs</i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:66892004-10-01T15:42:002004-10-01T15:42:002004-10-01T12:39:17Z2004-10-01T12:39:17Z<i>un kaapnes</i><br />ar dazhiem pakaapieniem zemaak<br /><i>tur lejaa</i><br />izveeloties nekaapt<br /><i>un stabi</i><br />gar kuriem parasti es ietu<br /><i>tik shoreiz</i><br />atsakoties iet tiem garaam<br /><i>es veeleejos</i><br />kaut tomeer taa speetu<br /><i>es neieklausiijos</i><br />vaardos, kas bija balti meli<br /><i>es centos</i><br />riikoties kaa labaak<br /><i>es kljuudiijos</i><br />dziive man paraadiija tomeer visu kaa sanaak<br /><i>pirmaa vieta</i><br />taa tomeer manaa dziivee pieder man!urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:65102004-09-28T23:10:002004-09-28T23:10:002004-09-28T20:13:44Z2004-09-28T20:13:44Z<i>pavadiitas dienas<br />aizskreejis laiks<br />viss bijushais bijis<br />ejoshais shurpu skrien<br /><br />klejojoshas zosis<br />paar maniem laukiem skrien<br />dziedosh gailis<br />par pagaajusho dzied<br /><br />tur lejaa engjelis viens pats skrien<br />es krienu pakalj bet tas nenokjerot aizskrien<br />tur viena roze zem mana loga zied<br />taa nozied, taa noviist, taa viena tur ziemot paliek.</i>es atsākuurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:62892004-09-27T17:49:002004-09-27T17:49:002004-09-27T15:13:53Z2004-09-27T15:13:53Ztik peleeka kaa maakonji<br />ir mana domu taka<br />tik skumja kaa muuzika<br />skan mana balss<br />shkjiet apmaakusies ir mana diena<br />apmaacies ir skatiens<br />apmaakusies esmu pati es<br />tik ledaina un saalja ir mutee garsha<br />tik saldeejosh un vees<br />ir tavs pieskaariens<br /><br />man gribas noveersties<br />gribas aizcirst durvis<br />gribas padoties<br />man gribas kliegt un neatgriezties<br />nasta saapju shkjiet paaraak smaga<br /><br />man gribas patverties<br />gribas nosleepties<br />man gribas, lai kaac justu<br />gribas piecelties un saprast<br />vajadzīgai sajusties<br /><br />p.s. Pēdējais ieraksts:&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; 2003-07-28 10:18:36, pirms 61 nedēļāmurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:61142003-07-28T10:21:002003-07-28T10:21:002003-07-28T07:18:06Z2003-07-28T07:18:06Zkur beidzas un saakas eja<br />kur taa muus ved<br />kur naak un iet muusu veesma<br />kur to veejsh nes<br />kur saakas un beidzas horizonts<br />ko tas mums raada<br />kur dodas un skrien muusu gadi<br />parko tie ejot laikam paarveeshas<br />veejsh nes seetas seeklas<br />kas augos paarveershas un aug<br />cilveeki domaa domaatas domas<br />paardomaajot izdomaa veel ko padomaat<br />zaljas sarkanas ir muusu rotas<br />nav noziimes bet mees taas neesaajam<br />zilas ir manas mandelju acis<br />es taas spogulim un garaamgaajeejiem neraadu<br />es taas no saules aciim sleepju<br />plashi atveertaa logaa <br />es manu triis zeltainas gaishmates<br />ar veeju un speeku<br />tiek atveertas logu rokturi<br />es lidoju caur gaisu pa veeju<br />un tieku liidz zemes malai<br />es vairaak nezinu kur esmu<br />nav zemei ne pamata ne sajuutas<br />ka es sheit staavu<br />zem uudens ir nogrimusi pazeme<br />zeme bez gaisa un uudens<br />mana fantaazija ir tikai kraasu palete<br />njem ar otaam to kraaso<br />vinjas bija un tur palika<br />skaistaas dailjavas<br />kas man rozi saarto atnjeema<br />vinjas tur buus un allazh mani izsekos<br />sho rozi neatdodot bet visur liidzi to nesot<br />taac karstums un palagi ap kaajaam apviitie<br />domu graudi uz celjiem izbeertie<br />nespeeju salasiit<br />bet es tieshaam meegjinu<br />nespeeju izlasiit tavu veestuli ko todien devi<br />mans likteni<br />mans galma klauns<br />tu mani panjeemi un aiz rokas akaa meti<br />ne speejas, ne varu liidzi man nedevi<br />tu mani tur uz taa celma atstaaji<br />es lecu un aizlecu toreiz par taalu<br />tu mani nekjeeri bet sejaa dubljus iesviedi<br />es esmu melna bet tu esi balts<br />es neesmu vairs tava eena un tu neesi mans gans<br />es pashlaik drumslaas sagrauzta seezhu<br />uz plates ir nemiera gars<br />man nav miega<br />un es nespeeju atrast to, kas ir te un ir mans<br />kur ir palikusi zemes elpa<br />kad es to reiz jutiishu<br />kur ir palikusi mana sirds<br />kad es to atkal dzirdeeshu<br />tu mani nedzirdi<br />laigan saki, ka mani miili<br />tu mani nejuuti<br />laigan saki, ka siltumu dodi<br />tu mani neredzi<br />laigan saki, ka aizverot acis tik mani tur mani<br />tu un veelreiz tu<br />tu likten mani nemiili<br />ar bruuci sagrauztu un shuvi paarsietu<br />uz akmens tu mani atstaaji<br />manaa sapnii aizejot un citus liidzi aizvelkot<br />tu man teici, ka visu piedevi<br />es kaa jaunava, dziives neskarta<br />tev akli ticeeju<br />es kaa meitene dziivei ticiiga<br />tev pakalj aizskreeju<br />aiz rokas un matiem<br />tu mani pazemoji<br />ar domaam un vaardiem<br />manu sirdi lauskaas sasiti<br />tu, tu atkal mani piekaavi<br />atkal teici, ka nemiili<br />tu un veelreiz tu<br />tu likten mani izvaroji<br />kaac ruugtums un bespeeks<br />manos kaulos riib<br />vinsh neatgriezhas bet tur tik ir<br />aiz trejdevinjaam juuraam un kalniem<br />liepas kaadreiz ziedees<br />paari maajaamun veeja puutieniem<br />jauns pilinies atkal pil<br />kur palika mana iedvesma<br />smaidiit un kaadu atkal gaidiit<br />kur zuda mana veelme<br />joprojaam visu raidiit<br />kur zuda mana buutiiba<br />dot un kautko sanjmet<br />kur palika un gaisa todien mana ceriiba<br />shos vaardu akli dzirdot<br />tu neesi man nekaada veertiiba<br />tik lupata , kas kautkur nometot kriit<br />salc viins uz galda staaveeja<br />un tu to uz celma seezhot atkal dzer<br />kaadu dien<br />es atradiishu savu paleti<br />savu balto lapu savu burvja zizli<br />un tad un tad es tevi pametiishu<br />un par visu skarbi aizejot pateiciibu teikshu<br />es tevi nesaprotu mans likten<br />es tevi vienkaarshi neizprotu<br />vai tagad tu tieshaam mani dzirdiurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:57232003-07-28T10:21:002003-07-28T10:21:002003-07-28T07:17:32Z2003-07-28T07:17:32Z<i>mana paviaana dziesma nu ir dzisusi<br />shiis kraashnjums ka pelkje ir palicis saus<br />nav doma parto visu veel mirusi<br />un pasaciic ir jau paspeets tik daudz<br />tu manas akvareles tur smeereeji<br />smereeji uz ielas paar taam paari kaapjot<br />tavas rokas uz ietves tur palika<br />tie nospiedumi peec lietus tur izdzisa<br />cik vaardi un domas<br />cik juutu un salauztas otas<br />visa dziive ir kaa glezna bez raamja<br />tu esi mana dziives dalja<br />mans liktens manai arfai sapleesa stiigu<br />sapleesa un jaunu vairs nedod<br />es tagad seezhu kluseejot nespeeleejot dziesmu<br />es tikai kautko uzdziedu<br />mana deja lietaina veeja nesta smarzha<br />es sajutu debesis un taas zinjo <br />nesot man zeltainu sauli<br />es riitu doshos un pakapshos kokaa<br />es shuuposhos un ielekshu makonju lokaa<br />es uzziimeeshu tur ainu<br />pataupot roku nospiedumu savaa gleznaa.</i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:54722003-07-15T15:40:002003-07-15T15:40:002003-07-15T12:37:44Z2003-07-15T12:37:44Z<i>Kur biji tu diena, kad es tevi saucu<br />tad nebija neviens kam es interesēju<br />kur paliki, kad man tevi vajadzēja<br />klusi šalca liepas un vējš kauca gar manu logu<br />tu teici aiziesi, tu aizgāji un rūtīs tavu vārdu sniegs atstāja<br />tu kliedzi, kad tev mani vajadzēja<br />tad es biju kurla un tevi nesadzirdēju<br />tu aizbrauci prom un tev bija labi<br />tu par mani piemirsi un putni kokos skaļi čaloja<br />jo viņiem arī ir labi<br />es tik sēžu dvēseli žāvējot saulē<br />kalstu bāli salstu sēžot savā laimē<br />kur tu būsi, kad es būšu viena<br />man ir bail no siena<br />bail no vientulības sloga<br />bail no brīžiem, kad būšu viena<br />esmu vēl jauna un man vairs nav nekā<br />nav ne saules<br />ne nojausmas parto, kas ir un būs vēl tā<br />tu kliegsi, ka tā nevar un tā nevar būt<br />es klusi tupēšu uz ceļa malas<br />un lūkojoties tevī raudāšu<br />raudāšu jo mani tas skars<br />un zināšu, ka tā nebūs vairs nekad<br />es klusībā nomiršu<br />jo jau esmu mirusi, aizejot un pasakot visam attā</i>saplēsta glāzeurn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:53612003-07-15T14:29:002003-07-15T14:29:002003-07-15T11:26:09Z2003-07-15T11:26:09Z<i>kur palika mans ietērps<br />kur zuda mans skats<br />tu biji tik svelmains<br />un te pazuda mans darbs<br />tagad palikuši ir tikai kauli<br />palicis ir skeletains stabs<br />zudusi ir miesa mani kauli<br />zudis ir viss, kas toreiz bija tik labs<br />ir zudusi mana daba<br />zudusi saule ,svelmaina dabas elpa<br />zudusi ir māja, zudusi ir tēja, kas bija tik salda<br />viss panākts ar vienu pūtienu<br />debesīm esot tik zilām<br />tur gāja pa debesīm enģēļi<br />kādam klusi kliedzot tie zuda<br />ar skatieniem vērptiem un raudātiem<br />man pār vagu asaras lija<br />ar rokām glāstiem esošiem<br />viss manī lēni lūza<br />rokās turēju ūdens glāzi<br />un tā tajā klusējot bira<br />es nesaprotu kur bija viss izbira<br />tai mirklī, kad manī viss bruka</i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:50242003-07-14T11:47:002003-07-14T11:47:002003-07-14T08:43:59Z2003-07-14T08:43:59Z<i><i>Kā mirdzoša zvaigzne tu nokriti<br />ar saules stariem ceļu nobēri<br />ar smaidu, kas mūžam spīdoš<br />tu zemē debesu vārtus atvēri<br />ar vārdiem, kas pār lūpām skanēja<br />tu liki man saprast viņu<br />ar domām, ko staigājot man atvēri<br />tu palīdzēji man atrast ceļu<br />neko nekad neprasot pretī<br />tu pacieti mani sev blakus ejot un rūcot<br />vienmēr paturot skaidru prātu</i><br />teici, ka reiz kāc atnesīs mieru<br />iekļaujot to man rokā viņš dziedēs manu sirdi<br />tu uzradies tik ātri un te tu vēl esi<br />laigan neticot ka tomēr ir tādi<br />es saku paldies, ka tu man esi<br />varbūt par ātru man liekas<br />varbūt man būs jāgrauž pašai šīs lauskas<br />es akli uzticos balsij<br />nojautai, kas mani turp vada<br />es vēlētos ticēt ka tā mani nemāna<br />bet šoreiz saka ko patiesi viņa dara<br />paldies, ka tu tik laba<br />bez dzīves lauskām tik jauka.</i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:48032003-07-14T11:44:002003-07-14T11:44:002003-07-14T08:41:49Z2003-07-14T08:41:49Z<i>Kā mirdzoša zvaigzne tu nokriti<br />ar saules stariem ceļu nobēri<br />ar smaidu, kas mūžam spīdoš<br />tu zemē debesu vārtus atvēri<br />ar vārdiem, kas pār lūpām skanēja<br />tu liki man saprast viņu<br />ar domām, ko staigājot man atvēri<br />tu palīdzēji man atrast ceļu<br />neko nekad neprasot pretī<br />tu pacieti mani sev blakus ejot un rūcot<br />vienmēr paturot skaidru prātu<br />teici, ka reiz kāc atnesīs mieru<br />iekļaujot to man rokā viņš dziedēs manu sirdi<br />tu uzradies tik ātri un te tu vēl esi<br />laigan neticot ka tomēr ir tādi<br />es saku paldies, ka tu man esi<br />varbūt par ātru man liekas<br />varbūt man būs jāgrauž pašai šīs lauskas<br />es akli uzticos balsij<br />nojautai, kas mani turp vada<br />es vēlētos ticēt ka tā mani nemāna<br />bet šoreiz saka ko patiesi viņa dara<br />paldies, ka tu tik laba<br />bez dzīves lauskām tik jauka.</i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:44902003-07-14T11:44:002003-07-14T11:44:002003-07-14T08:41:26Z2003-07-14T08:41:26Z<i>kaut arī tu nedzirdi tu to jūti<br />sajust nedzirdot tu arī vari<br />kaut arī tu nemāki tu to zini<br />nemāki zinot nenojaušot kā to dara<br />kaut arī tu nesaki es zinu, ko tu domā<br />nesakot to man parādi visu, kas tev galvā<br />kaut arī nerādi, ko tu māki<br />nerādot pasaki to, ko vari<br />kaut arī nezinu kas man ir jāzin<br />es zinu to, ko kāc licis ir man zināt<br />kaut arī nespēju aizmirst, ko vajag<br />es cenšos aizmirst visu ar mokām<br />kaut arī nevaru, nevaru jo negribu<br />negribēt nemāku spēju vien gribēt<br />es ar paceltām rokām glaudu debesis<br />ar nolaistu galvu ar degunu slauku zemes putekļus<br />ar glāzi, kas man ir rokās<br />ar sagriežu sev rokas, jo tā izšķīst manās plaukstās<br />es to sažņjaudzu mierīgi plaukstās un tā sašķīda 100tiem lauskās<br />es neko neredzu, jo redzēt nespēju<br />es tumšā lauka kraujā<br />es sataustīt nevaru, jo nav man roku<br />es neko vairs nemāku jo esmu maza<br />ar puķi, kas tur aug laukā<br />es katru dienu runāju<br />par lietām, kas noris manā galvā<br />ar sienām, kas mani ieaijā<br />es katru dienu dalos dzīves baudā<br />ar spējām, kas kādreiz bijušas<br />es izspēlēju savu pēdējo kārti<br />liku spēlē dzīves spēlē savu kārti<br />un arto reizi paspēlēju visu savu dzīvi<br />davai spļauj man saujā<br />lec iekšā manā maisā<br />nāc dosimies roku rokā<br />elles gaismā pietiks vietas mums visiem<br />davai nedīdies lec šai kraujā<br />spārnos izpleties lido debesu tālumā<br />nekad neatgriezies<br />peldi projām, tik neatskaties lidojot projām<br />esi gaisa vēsma manā rokā<br />slīdoša nejūtama vēsma mūsu gultā<br />iedegta liesam sveces galā<br />mana sirds šinī skarbajā dzīves žaunā.</i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:42212003-07-14T11:44:002003-07-14T11:44:002003-07-14T08:41:04Z2003-07-14T08:41:04Z<font color="#808000"><i>Kas tu esi, ka manā vietā kautko lēmi<br />sēžot uz zelta kalna naglas manā ceļā sēji<br />kas deva tev šo trumpi mani krustā sist un raustīt<br />dot man laimi atņemt manu sirdi<br />sasist manu dimanta krūzi<br />pēc tam to izbārstīt ceļā pa kuru man iet liki<br />es stāvu krusta ceļa vidū un tu no miglas pretī nāc<br />atkal dimanta krūze man rokā<br />un tu to sacirst sāc<br />tev kājās pelēks plandraks<br />rokās cirvis pabāls<br />tavs skatiens mani neskar<br />es tik jūtu tu atkal dungot sāc<br />ši dziesma tava, ko allaž dziedi<br />viņa nogurdina mani<br />tu allaž sit tik ritmu pa trim<br />trim tirim un viss pa trim<br />kad reiz būs viss pa īstam<br />tu nesēdēsi uz tā celma un man ausīs neko nepūtīsi<br />un neskanēs šī mūzika, kas allaž dzirdēta<br />kas esi tu mana apziņa šī sajūta sajustā<br />sajūta, kas allaž mani bīda<br />pa kreisi rausta un uz labo pusi velk<br />Nav nekā, kapēc atkal tā<br />tu un vēlreiz tu, kapēc tu<br />kapēc neesmu es bet esi atkal tu<br />apsēstība, ko manā galvā esi godam sējis<br />tā ir tur un atkal esi starpto visu tu<br />es ceru ,ka nāks reiz rītdiena<br />neaptraipīta balta rītdiena<br />ļaunu domu nesēta tīras gaismas nesoša<br />Kur esi tu mana satriecošā būtība<br />zelta bruņās iekalta un zelta diegiem apšūta<br />nav miera ir tik kuģis ceļā<br />kuģis jūras vētrā<br />tur lakstīgala pēdējo noti man spēlē<br />kāda meitene kalna galā dziesmu žūžo<br />viss liekas, ka iet projām<br />es palieku malā mājot šim kuģim no krasta malas<br />apzinoties, ka šī ir pēdējā reize aizejot un aizpeldot<br />ja es spētu pagriezties un neļaut tevi vadīt manu dzīvi<br />es būtu brīva un šodien lidotu <br />ja es būtu spēcīga es būtu tīra<br />nebūtu maza un duma<br />nebūtu savādāka nekā citi<br />es būtu mīļa un laba<br />nebūtu skarba un pret citiem slikta<br />es būtu tāda kāda citiem patiktu<br />varbūt es neesmu lemta<br />tik esmu lemta Tev, lai tu pār mani valdītu<br />un uz sava troņa mani bīdītu<br />kā papīra lellei diegus raustītu<br />un vecumdienās aiz skapja stikla noliktu<br />nopūšoties ar patiku smaidā saspringtu<br />redzētu ,ko esmu veikusi un visu, ko zaudējusi<br />savāksi kabatās iebāzīsi un sev sirdī paturēsi<br />tik zini tu biji būsi un reiz mirsi<br />mans iedomu augli<br />es paņemšu kādu dienu cirvi un tevi gabalos cirtīšu<br />ar asinīm, kas pār akmeni līs es tevi nīdēšu<br />un pēc cērtiena viena no tavas dzīves zudīšu<br />tu izkūpēsi kā migla rītausmā<br />un es uzelpošu kā brīva būtne šai dienā<br />jo tu nebūsi un būšu tikai es<br />kādu dienu es zinu, ka atkal tiksimies<br />tu ar savu dimanta krūzi un es ar cirvi kuru līdz katru dienu nēsāju<br />ar sirdi un melnām miglas spalvām<br />es tevi tomēr mērdēšu<br />tevi ,kas valda pār manu dzīvi noindēšu</font></i>urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:40052003-07-14T11:43:002003-07-14T11:43:002003-07-14T08:40:29Z2003-07-14T08:40:29ZEs panjemu savas sniega chiibas un tajaas iekaapju<br />ieseezhos burvju segaa un taalees lidoju<br />gar ausiim skan mana muuzika<br />skanjas, ko manas ausis dievina<br />es aizveru acis un uzaust mana multfilma<br />tur manaama mana beerniba redzama naakotne<br />es eju pa zeltainu taku gar juuras malu<br />es eju un tu man pretii naac<br />ir tik saldena piegarsha<br />zudisi ir ruugtuma pstaaveeshana<br />es esmu tik salda kaa zemene<br />iekodies un buushu tava odzinja<br />iet titri un zuud skatiens<br />izjuuk mana pils un sabruuk mezhi<br />man kaarshu naminsh nu ir tuksh<br />es esmu viena te seezhot uz zelta palodzes<br />man pieder atminjas un domu kladiite<br />es esmu papiira tinte<br />tu esi mana lapa<br />mana patveeruma labaa kaaja<br />es esmu briiva un tu esi briivs<br />ja laiks nemainiisies<br />es lidoshu<br />ja viss neizmainiisies<br />es atpakalj uz marsu aizbraukshu<br />tu paliksi un es tevi domaas sev liidzi panjemshu!urn:lj:klab.lv:atom1:bubuciic:37052003-07-14T11:41:002003-07-14T11:41:002003-07-14T08:38:37Z2003-07-14T08:38:37Z<i>Ir dienas, kad mēs neko negribam <br />Ir mirkļi, kad padodamies un tālāk iet nespējam<br />Ir stundas, kad liekas viss bruks un nekas vairs nebūs<br />viss kādreiz nāk un kādreiz iet prom<br />bet ir lietas, kas paliek vienmēr, lai, kas notiktu<br />tie ir draugi, laigan tie arī nav mūžīgi<br />tā ir ģimene, paziņas un cilvēki, kas mums ir apkārt<br />virs galvas ir debesis un spīd zvaigznes<br />dienā tur spoži spīd saule<br />mēs tik ejam savu ierasto taku un kautkur dodamies<br />pēc gadiem attopamies, ka ir jau tik audz noiets<br />iet gadi un mēs kļūstam vecāki<br />zūd bālums un dzīve iegūst krāsas<br />tu mani zini jau gadiem<br />ir bijis visādi, ir gājis dažādi<br />lai kā ietu allaž mēs sastopamies<br />tanī krustojumā, kur viss reiz sākās<br />draudzība ir trausla kā porcelāns<br />tik vajag mācēt to sargāt<br />ar svētkiem kuros tevi šodien sveicu<br />es tev vēlu trīs lietas<br />vienu - lai vienmēr būtu durvis<br />durvis pie kurām pieklauvēt<br />otru - lai vienmēr būtu plecs<br />plecs uz kura grūtos mirkļos paraudāt<br />trešo - lai būtu sirdis<br />sirdis kuras iekarot <br />un tā viena kuru uz mūžu savā sirdī paturēt<br />Un lai virs galvas allaž spīd saule<br />un ceļš pa kuru ej vienmēr būtu gaišs<br />un zini ir tik viena zvaigzne <br />tā ir tava sirds, kas visu zin, vienmēr priekšā visu saka<br />un ieklausies arī šodien, ko tā tev stāsta</i>