| saplēsta glāze |
|
| 02:29pm 15/07/2003 |
| |
kur palika mans ietērps
kur zuda mans skats
tu biji tik svelmains
un te pazuda mans darbs
tagad palikuši ir tikai kauli
palicis ir skeletains stabs
zudusi ir miesa mani kauli
zudis ir viss, kas toreiz bija tik labs
ir zudusi mana daba
zudusi saule ,svelmaina dabas elpa
zudusi ir māja, zudusi ir tēja, kas bija tik salda
viss panākts ar vienu pūtienu
debesīm esot tik zilām
tur gāja pa debesīm enģēļi
kādam klusi kliedzot tie zuda
ar skatieniem vērptiem un raudātiem
man pār vagu asaras lija
ar rokām glāstiem esošiem
viss manī lēni lūza
rokās turēju ūdens glāzi
un tā tajā klusējot bira
es nesaprotu kur bija viss izbira
tai mirklī, kad manī viss bruka |
|
| |
|
Post |
| |
| |
|
| 03:40pm 15/07/2003 |
| |
Kur biji tu diena, kad es tevi saucu
tad nebija neviens kam es interesēju
kur paliki, kad man tevi vajadzēja
klusi šalca liepas un vējš kauca gar manu logu
tu teici aiziesi, tu aizgāji un rūtīs tavu vārdu sniegs atstāja
tu kliedzi, kad tev mani vajadzēja
tad es biju kurla un tevi nesadzirdēju
tu aizbrauci prom un tev bija labi
tu par mani piemirsi un putni kokos skaļi čaloja
jo viņiem arī ir labi
es tik sēžu dvēseli žāvējot saulē
kalstu bāli salstu sēžot savā laimē
kur tu būsi, kad es būšu viena
man ir bail no siena
bail no vientulības sloga
bail no brīžiem, kad būšu viena
esmu vēl jauna un man vairs nav nekā
nav ne saules
ne nojausmas parto, kas ir un būs vēl tā
tu kliegsi, ka tā nevar un tā nevar būt
es klusi tupēšu uz ceļa malas
un lūkojoties tevī raudāšu
raudāšu jo mani tas skars
un zināšu, ka tā nebūs vairs nekad
es klusībā nomiršu
jo jau esmu mirusi, aizejot un pasakot visam attā |
|
| |
|
Read 19 - Post |
| |
|
|