mana valstība [entries|friends|calendar] bruunalja [ userinfo | livejournal userinfo ] [ calendar | livejournal calendar ]

[04 Jan 2009|11:25pm] Labi, es tomēr saku "girls just wanna have fun". Es nezinu, vai kāds mani šobrīd spēj tā pa īstam saprast, bet nu - vājprāts. Es jūtos tik labi. Man iekšā sēž fantastiska sajūta. Tāds brīvības/jautrības/azarta/vājprāta maisījums. Nu, nu, nu... Tā, ka visu laiku gribas kājas kustināt un kaut ko dungot. Bet nu apmēram visu laiku. Izklausās varbūt stulbi, bet - no rīta pamostos ar domu: šodien atkal pasaule jāiekaro. 4 comments|post comment

[07 Dec 2008|11:33am] Oij, kā es dejoju. KĀ ES DEJOJU! Ciest nevaru šitādus DJus, kas liek visus manus mīļākos gabalus pēc kārtas, tā ka apsēsties un atvilkt elpu vispār nevar. Būtībā, domu sapratāt, ja? Man iet labi. Jautrojos, es nesaku "Girls just wanna have fun", bet nu tie, kas mani pazīst, zina - kamõn, cik bieži es dejoju? 4 comments|post comment

[03 Dec 2008|07:03pm] A kā būtu, ja es tagad (būsim naivi un pieņemsim) tiktu galā ar saviem milzu parādu kalniem skolā un tad uzsāktu dzīvi pēc moto "Girls just wanna have fun" ? Labāk mazliet justos vai tā ir tikai tāda ilūzija? 4 comments|post comment

[14 Nov 2008|05:03pm] Bļāāāāviens! KAS PAR PASĀKUMU! Graujoši. Es tiešām domāju graujoši jautri. Un labi. Patiesi iztusējos. 10 comments|post comment

[11 Nov 2008|02:24pm] Šodiena ir burvīga. Tiešām. Es kā uzplaukusi. Apsveicu jūs svētkos. Nāciet uz koncertu LBN 19.00. Un vispār - paldies, Intar! post comment

[19 Oct 2008|05:06pm] Mana pirmā nodarbība vakar bija iespaidīga. Jāiemācās mēra izjūta līdz nākamai praktiskai nodarbībai. Bet citādāk jau bija labi. 7 comments|post comment

[09 Jul 2008|12:13am] Dziedāt dziesmu karos ir kaut kas skaists, tā ir sajūta, kas liek lidināties metru virs zemes. Es šovakar noķēru prātam neaptveramu sajūtu, dziedot ar kori laimīgas, patiesi apmierinātas un priecīgas publikas priekšā. Es tiešām nespēju nomierināties. Gulēšana nesanāks, goda vārds nesanāks. Šādas sajūtas būtu jāiekonservē un jātur uz mūžību sev blakus. 1 comment|post comment

[10 May 2008|11:45am] Atkal. Pēc katras koru skates atceros, ka ciest nevaru Romānu Vanagu. post comment

[20 Apr 2008|01:46pm] O, atkal baigā klabošanas pauze ieturēta. Karrrroč (kā teiktu brāļi Mazuri). Esmu pārliecināta, ka visas lietas, kas notikušas starplaikā te nevaru ierakstīt. Tātad, re uzskaitījums īsās frāzēs, kas šobrīd visaktuālākais, par ko visvairāk domāju: esmu ļoti atpūtusies un beidzot vairs neesmu slimīgi bāla mana ome brauc uz nedēļu pie mammas (lasi - man 1 nedēļa jēgas pārtusēšana)  mēs ar Džuri izbaudam pavasari tā pa īstam. Nu TIEŠĀM taureņi! es nespēju vien sagaidīt koru karus un Dziesmu svētkus vispār. Dziedāt tās dziesmas ir TIK, nu tik tik tik... mani putni piestrādā pie Latvijas demogrāfijas glābšanas. Izdēja 9 olas, izšķīlies gan līdz šim ir tikai viens, bet rīkle tam kā 9iem. Tāds lūk mans life business. 2 comments|post comment

[10 Jan 2008|03:56pm] Es tur baigi uztraucos, ka man būs drausmīgs kursa darba recenzents. Tagad vairs nē. Man šobrīd ir neviltota eiforija un vairs neuztraucos par tādam lietām, jo labu vidējo atzīmi šo semestr man nodrošina iegūtie trīs 10ieki 4kredītpunktu kursos. Pašai par sevi prieks, un kāds vēl. :) post comment

[18 Dec 2007|09:13pm] Nē nu, es tiešām šiet rakstu tikai ļoti būtiskas lietas. Izksatās, ka kursa darbs gatavs, vēl tik pēdējie labojumi. Āāāāāmen. Es jau neticēju vairs. post comment

[23 Oct 2007|08:07pm] Un vispār, tik ilgi te nekas nav rakstīts, ka uzreiz vairākas lietas jāsabāž. Karroč - pirmā tematika: man uni viss baigi vēsi notiekās. Pasniedzēji dikti toleranti, ļauj apmeklēt to, ko tiešām arī vajag - par visu citu neiespringstu. Man vēl joprojām ļoti patīk mans lekciju grafiks. Šitā varētu visu mūžu studēt (līdz brīdim, kad ķeršos kursa darbam klāt, o ooouu! Negribas par to domāt. Sen jau vajadzēja kko bīdīt). Ņemot vērā, ka man ir tikai 6 kursi, katrā pa vienam tādam lielam patstāvīgam darbam visa semestra laikā - tas nav daudz. Un kaut kā pēdējās nedēļas laikā uznāca lielā iedvesma, rakstu tos darbiņus. Reāli sāk iepatikties tā socioloģija arvien vairāk. Kvalitatīvās metodes roko! Tagad par darbu. A vot arī viss vēsi. Kolēģes sjūper, atmosfēra mierīga un galīgi anti-stresaina. Meine deutsches sprachen viel besser gewerden sein waren, ja, ja. Das seien wahr! (:D) Ome atkal atpakaļ no sanatorijas. Šobrīd tāda mierīga. Mājās silts. Atnāku un ir ko ēst. Naiss. Ja tomēr man kkas nepatīk - eju pasēdēt darbiņā. Nosvinēju fantastisku 3 Supersieviešu baļļuku. Kokteiļi bija, kā jau solīts, raibi un gardi. Un daudz. Nakts sanāca baigi gara, forša, smieklīga un vispār jau svinīga. Nepacietīgi gaidu bildes, jo man patika, kā es un citi ciemiņi izskatījās tajā vakarā. Un džeks man baigi krutais. Mani par mincīti sauc. Awww! 2 comments|post comment

[23 Oct 2007|06:04pm] Es iešu rīt atkal pie Saeimas tusēt. Šoreiz fakultātes mudināta. Un jā, es jūtos gudrāka par dažiem saviem kursa biedriem, kuri galīgi nerubī, kas notiek Latvijā. Lauķi. 6 comments|post comment

[09 Oct 2007|10:03am] Tā bija diezgan slikta Vārda diena. Riktīgi melnā diena vispār. 4 comments|post comment

[30 Sep 2007|05:28pm] Un šovs var sākties! Mani mīļie, jaukie draugi - vecmāmiņa brauc uz sanatoriju uz pāris nedēļām. Šis nu būtu tas īstais brīdis, lai piedāvātu man katru vakaru/nakti iet jēgu pārtusēt. Izmantosim šo burvīgo iespēju. 8 comments|post comment

[19 Aug 2007|07:43pm] Baiba Sipeniece ir fantastiska. Lūk tādām jābūt visām Latvijas sievietēm. :) 3 comments|post comment

[12 Aug 2007|09:50pm] Cik fantastiska ir tā sajūta, kad atslēdzies no visiem ikdienas stresiem. Aizbrauc tālu prom ar tieši tādu domu - aizmirsties un vnk baudīt. Blakus ir cilvēks, kuru tu mīli. Un viņš tevi mīl tik ļoti, ka to var just, to tiešām var just. Ne jau tāpēc, ka viņš to visu laiku atgādina, bet... tā ķīmija. Kkas virmo. Tas liek man saprast, ka visi lēmumi, kurus esmu pieņēmusi pēdējā laikā ir pareizi. Mana sirds tā man saka priekšā. Un tās zvaigznes! Tās fantastiskās zvaigznes.. Ap pusnakti iziet ārā, gaiss nav ne sutīgs ne auksts - tieši kā vajag, debesis - dzidras dzidras. Un TIK DAUDZ zvaigžņu. Apsēžamies zālē, viņš mani apķer un mēs runājamies. Runājamies un runājamies. Par bērnību, par tagadni, par visu visu. Un ik pa pāris teikumiem skan sinhroniska frāze: "Rekur! Tu arī redzēji?" Tik neprātīgi skaisti krita zvaignes. Un iemigt pēc pāris stundām viņam blakus - lūk tas ir tas, kas man liek justies laimīgai, tas, kas man palīdz atslēgties no ikdienas problēmām. 1 comment|post comment

[14 Jul 2007|11:44pm] Kā man tīk pirms gulēšanas sajust tādu patīkamu nogurumu, kas radies no lēkāšanas pa viļņiem saulrieta laikā. Un vēl doma, ka rīt būs skaista diena pie dabas. Ir, nu ir vērts mīlēt vasaru! Ne tikai vasaru. :) post comment

[04 Jul 2007|03:30pm] Mūžību nav bijis man te kāds garāks ieraksts. Tātad, tūlīt būs apkopojums par viskko. Savu pirmo studiju gadu beidzu izcili veiksmīgi. Otrajā semestrī reti, kad kko pamācījos, tikai sesijas laikā uz 2 eksāmeniem mazliet iespringu, un rezultāts ir exactly tāds pats kā ierpiekšējā semestrī, kad visa semestra laikā normāli stresoju un centos - vidējā atzīme 8,1. Secinājums - LU nav jāmācās visu, LU ir jāmāk pareizi izbraukt. Vispār nenormāli ātri paskrēja šitas viss. Ceru, ka arī otrajā kursā uni varēšu rādīties tikai 3 reizes nedēļā :) Tagad par manu mājas dzīvi. Mums te iet pa kalniem un pa lejām. Tad, kad ir lejas tad notiek aktīvas diskusijas par to, ka man jāmeklē jauna dzīves vieta. Bija variants par manas mammas dzīvokli tepat netālu - atkrita. Māte, nesaprazdama, cik nopietnas problēmas man ir ar vecmāmiņu, pagarināja īres līgumu ar iepriekšējiem īrniekiem. Otrs variants vēl ir aktuāls, bet nu ne pārāk vilina - kojas. Es it kā tad pierakstītos savās lauku mājās pie Smiltenes un tad dabūtu vietu kojās. LU pat vēl maksātu katru mēnesi transporta kompensāciju, par ik nedēļas ceļu uz "mājām". Bet nu.. es tomēr pie sava veida 5 istabu dzīvokļa un dārza komforta esmu pieradusi. Mīļā miera labad gan moš arī uzupurētos. Par vasaru. Vasara forša. Patiesi forša. Protams, saulainās dienas bija krietni labākas, bet arī lietainajām ir savs šarms. Ādas tonis ir savu pamata vasaras bāzi dabūjis. Tagad ar jauno pelkostīmu var turpināties peldes un sauļošanās. Cenšos daudz laika pavadīt kkur ārpus mājas, lai būtu viss tāds aktīvs. Un visi izbraukumi ir nesuši gana smieklu un prieka (man jau tā c vitamīna no smiekliem nekad nepieteik). Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka mani joki IR smieklīgi :D Un vasara solās turpināties aktīva un forša. Tagad tematika - Anete Krieva un nodarbinātība. Esmu slinka. Gribētos tā kā pameklēt kādu darbiņu, bet nevaru saņemties. Man tagad beidzot ir jau arī ko rakstīt CV par darba pieredzi un esmu iemācījusies, ka trūkstošās krievu valodas zināšanas var tīri labi noklusēt. bet, nu bet.. Vēl jau paliek opcija neiet strādāt, bet tērēt mammas naudu autoskolai. Jā, tas izklausās dumi, bet māte ir tiešām ļoti ieinteresēta, lai es nokārtoju tiesības un vizinu viņu. Būtu it kā vēl viens temats, bet nu tas ir tik sarežģīts un gari stāstāms, ka bez tā šoreiz tīri labi iztiksim. Re, sanāca gana gari. Sauja mana dārza aveņu tiem, kas izmocīs šito līdz galam :) 11 comments|post comment

[28 Jun 2007|10:59am] Ā, galīgi aizmirsu pastāstīt. Vācijā vispār baigi super bija. Es normāli pārsmēju jēgu. 24.jūnijs bija kkāda nenormāla smieklu mānija. Un jā - mani joki ir smieklīgi :D 4 comments|post comment

navigation [ viewing | most recent entries ] [ go | earlier ]