urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit bruukleniit bruukleniit usi-sui@one.lv bruukleniit 2008-06-13T11:48:26Z 2008-06-13T11:48:26Z urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit:2532 2008-06-13T14:47:00 2008-06-13T14:47:00 2008-06-13T11:48:26Z 2008-06-13T11:48:26Z Vakar grāmata, ko turēju rokās atmodināja mani sajūtu, ka ir jāturpina izsapņot sapnis līdz galam. Pusceļš vēl tomēr jānoiet. Līdz galam. urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit:2212 2008-03-16T21:05:00 2008-03-16T21:05:00 2008-03-16T19:05:41Z 2008-03-16T19:05:41Z Sodien pamodos no rita un sapratu cik loti man patik dziivot. urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit:1879 2008-02-12T17:28:00 2008-02-12T17:28:00 2008-02-12T15:31:26Z 2008-02-12T15:31:26Z Es te piektdien aizgāju gulēt tāda un pirmdien pamodos šitāda. Forši, ka kāds aiznesa to zīmi STOP, kas bija mana ceļa vidū par ilgu uzkavējies. Baigi veiksmīgi panesos tai garām. urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit:1538 2008-02-05T18:00:00 2008-02-05T18:00:00 2008-02-05T16:01:35Z 2008-02-05T16:01:35Z Kaut kā skumji šodien. Un spēka īsti arī nav. Nezinu kāpēc. urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit:1491 2008-02-01T12:17:00 2008-02-01T12:17:00 2008-02-01T10:29:15Z 2008-02-01T10:29:15Z Neesmu vēl iemācījusies smaidīt tikai tāpat vien. Tāpēc, ka tā vajag, vai arī, ka tā būtu pareizi un gudri darīt tajā brīdī. Es smaidu par velti parasti nelietoju. Es pat nemāku "vienkārši pasmaidīt". Manā mīmikā pēc definīcijas nav iekļauts tāds "feikais" smaids. <br />Vai man par to uztraukties? urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit:1118 2008-01-30T14:28:00 2008-01-30T14:28:00 2008-01-30T12:36:16Z 2008-01-30T12:36:16Z "Nekad nav tā, ka nekā nav, ja kaut kas ir" rakstīja man šodien viens cilvēks. Divreiz pārlasīju, līdz sapratu. Bet saprotot, nākas vien piekrist un izvirzīt to par šodienas TOP 1 teicienu. Ir taču forši, ka vismaz kaut kas mums ir. Optimistiski. Īpaši, ka šodien ir otrā pelēkā diena. Pēc kārtas. urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit:957 2008-01-29T11:34:00 2008-01-29T11:34:00 2008-01-29T09:41:54Z 2008-01-29T09:41:54Z Kādā pelēkā, pelēkā pilsētā<br />Bija pelēka, pelēka iela.<br />Uz tās pelēkās, pelēkās ielas<br />Stāvēja pelēks, pelēks nams.<br /><br />Gāju no rīta pa ielu uz darbu un galvā skanēja šīs rindas. Tik pelēku dienu nebiju sen piedzīvojusi. Pat sāka likties, ka tiešām jāieslēdz krāsainais televizors. urn:lj:klab.lv:atom1:bruukleniit:759 2008-01-28T15:44:00 2008-01-28T15:44:00 2008-01-28T13:59:03Z 2008-01-28T13:59:03Z Sēdēju sapulcē un kā vienmēr apzīmēju vienu lapas stūri ar dažādas formas liektām līnijām. Nejauši pametu acis uz blakussēdošās personas pierakstu blociņu - skaisti, vienmērīgām, mazliet ieslīpām līnijām rakstīti burti; patskaņi vilkti omulīgi apaļīgās formās. Kā glītrakstīšanas stundās. Apbrīnojami. Bet beigās nesapratu vai man nokaunēties par to, ka nepierakstīju nevienu burtu (jo sapulce tač` svarīga), vai sist sev pa pleciņu un paš-priecāties par to, cik skaisti māku lapu stūrīšus apzīmēt?! <br /><br />Joprojām atceros, kā matemātikas skolotājs mani 5. klasē publiski nokaunināja, ka mans rokraksts ir daudz briesmīgāks par blakussēdošā klasesbiedra (jo kā gan meitenei var būt neglītāks rokraksts par puiša!!!!). A es joprojām nevaru saprast, vai tiešām ir tik svarīgi, kā uzrakstīts 2+2? Raksti kā gribi, kopā tik un tā sanāk 4.