Neesmu vēl iemācījusies smaidīt tikai tāpat vien. Tāpēc, ka tā vajag, vai arī, ka tā būtu pareizi un gudri darīt tajā brīdī. Es smaidu par velti parasti nelietoju. Es pat nemāku "vienkārši pasmaidīt". Manā mīmikā pēc definīcijas nav iekļauts tāds "feikais" smaids.
Vai man par to uztraukties?