da nu ļapalas ka nemetās.... nu lab, kas izdarīts izdarīts... izlijušu ūdeni nesaslaucīt... bet tas kas manī valda šobrīd iekšā padara mani traku.... es gribu to vēl un vēl izjust... mesties visā tajā iekšā ar visu kas man ir... tik joprojām man ir bail izlaist vārdus no mutes... man ir vnk bail būt nesaprastai... man ir bail dzirdēt nicinošus smieklus un noraidošas atbildes... vēlos dzirdēt un just atbildes reakciju.. es zinu kāda tā ir.... bet vēl ir ejams ceļš līdz.... kalna galam..... un laiks.... un priekšā esošais pārbaudījums..... nezinu... man ir bail.... joprojām un atkal
|