šodien tip darbā īsā diena bija :) ar domu - izdari visu un ej mājās gulēt :)) es no darba izgāju 19:21... za to izdarīju visu ko i vajadzēja i nevajadzēja šodien...
i vot, braucu mājās.. iekāpu 32 a autiņā... moš zinātāji zinās, ka tas ekspresīts nepietur visās pieturās... nu taa es izlēmu izkāpt matīsa ielas pieturā, jo no brīvības pieminekļa nākt mājās nebija vēlmes... tātad izkāpu un lēnā solīti sāku iet uz mājām... a tas ziemas skats... mmm... man nekad tik ļoti nav patikusi ziema kā tagad... tā saldē visu - zemi, mājas, ielas, miesu, garu, dvēseli, sirdi.... ha, karsto sirdi.... un mēģināju sevi sasildīt ar karstām domām par viņu :)) jau akal... nu jā.. esu bik nogājusi no prāta - vēl veselīgās devās :))
un pēkšņi pieķēros pie iekšējās balsis... kas uzdeva jautājumu - kāpēc man svarīgi cilvēki par viņu tik slikti izsakās - ka šāds un tāds, un man neder... un bla bla bla... nu ok... es saprotu, ka visi man vēl labāko... bet man ir labi ar viņu... nu ok... nav tā kā vajadzētu būt... es... ak naiva :))
runājot par naivumu - tas no viņa skanēja kā kompliments "man patīk, ka Tu esu tik naiva.. ne nē, ne jau gadiem ir nozīme... tava domāšana, tas kā Tu visu tik brīvi un dabiski pasaki... Tu neapdomā ko saki, pirms saki... un tur arī izpaužas tavs naivums... Tu esi tīra domās :))"
tas tads citeejums pusliidz cik saglabājies manā atmiņā!
es jūtu, ka man viņš saka visu kā ir... jā, ir izpaudis noslēpumus, ko izpaustu tikai labam draugam...
jā mēs savu komunikāciju traktējam kā labākais draugs un labākā draudzene... saprātam ar to ir pietiekoši... bet tīri labākie draugi mēs neesam... mums ir apbusēja interese - jā tā mijas arī ar sev ieborēšanu - nē tas nav man... tas ir pilnīgi garām... nejauši izteiktas divdomības... ko pasakam viens otram kā vnk tekstu, a zemtekstu saprotam, bet mums kā optimisma piekritējiem ir māksla veselīgi par to pasmieties :))
nu re... uzrakstiju, konkrēto mudžekli, bet man palika labāk, to uzrakstot... moš kāds ko veselīgu ar ieteiks :)))