Šodienai bija jābūt labai..da nah, šodiena BIJA laba..un ir vēl tagad. Aj, kā man viss besī. Kā es sev besīju. Nē, tomēr man laikam apkārtējie besī. Tūlīt jau sākšu domāt, ka neviens mani nenovērtē.. Bla, varētu sevi satikt, pasūtītu nahuj.. Loģiku arī var vienā vietā iebāzt, tā vairs neko nepalīdz. Viss ir vai nu jūtas vai nu kaut kas mistisks, kurā es nevaru ierubīties. Nekas pat nav sagājis grīztē, bet man iekšā šajūta dirsā kā maisā. "Nabags gaaja pa celju un raudaaja, jo vinjam nebija kurpju, kameer vins ieraudziija cilveeku kam nebija kaaju", bet nu vai tad vinjam siltaak palika no taa ka otram kaaju nebij? Aj, vai tad kaut kāda ūdeņaina Lulū pica garšo labāk tikai tāpēc, kaa Āfrikā puse no bada mirst? Aj..es jau mudos..