antuanete @ :
Prāta darbība met dīvainus līkločus. Jau labu laiku intriģēja, kas ir tie čarkstinošie putni ūdenstilpju tuvumā, it sevišķi Ogres vecupēs. Čarkstina katru vasaru, it sevišķi pievakarēs. Pirms pāris dienām, vizinoties ar velo, pēkšņi uzplaiksnīja atskārta, ka dziesma izklausās drusku līdzīga lakstīgalai, un vai tikai tā nebūs purva lakstīgala, kas pieminēta Brigaderes triloģijā (šeit var atrast). Uz karstām pēdām vēru vaļā internetus, pēc purva lakstīgalas neko prātīgu neatrada, tāpēc meklēju, kas par lakstīgalu sakāms Latvijas putnu nosaukumu sarakstā. Pāris klikšķi un rokā ir - niedru lakstīgala, īstā vārdā niedru strazds (linkā ir arī balss ieraksts)!
Vakaros savu medicīniski indicēto pusstundas velobraucienu veicu līdz Kartonfabrikas dambim un tad caur Lašupēm atpakaļ (paldies![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kaukau par maršruta ierādīšanu). Lai neapkaunotu Trek krekliņu, trepītes uz dambja tiek pievarētas, nekāpjot nost no velo (fullītis FTW!). Pārējā laikā ripinos mierīgi un pilnu krūti elpoju ceriņu un pavasara smaržu.
Darba pāri galvai, tāpēc šorīt nopirku lielo latti ar mandeļu sīrupu un ilgi un laimīgi dzēru. Ņemot vērā tos salātu, pieneņu, redīsu un citu zaļumu apjomus, ko patērēju pārējā laikā, sirdsapziņas pārmetumus nejūtu.
Svētdien, pārbraucot mājās, bija kārtējais CSI Ogre, šoreiz pavisam vienkāršs uzdevums. Priekšnamā uz grīdas mētājas šalle, kurai būtu jāatrodas cepuru plauktā. Sagaidīt mani atnācis tikai Rudulis. Pasaucot Muri, no istabas atskan satraukts ņaudiens, un zvērulis pazūd aiz dīvāna. Cik vienkārši!
Vēl man vakar sanāca diezgan jēdzīgi kompromisa cepumi, iedvesmojoties no šiem. Sablenderēju diedzētus miežu graudus ar olu, pievienoju kausētu sviestu, un maisīju kopā ar griķu miltiem, sojas miltiem, sojas piena pulveri un visādām garšvielām, kā arī magoņu sēkliņām. Pēc konsistences sanāca tādi ar kraukšķīgu garoziņu un mīkstu iekšpusi, garšo arī labi. Galvenais, neiekrist uz pH diētas fanu apgalvojumiem, ka šokolādes un kakao vietā jebkam var pievienot keroba pulveri, tas garšo un ož tik īpatnēji, ka nopietni izbojāja citādi tīri labus kēksiņus.
Tags: ikdiena, linki, muris, rudulis, sajūtas, virtuve
Vakaros savu medicīniski indicēto pusstundas velobraucienu veicu līdz Kartonfabrikas dambim un tad caur Lašupēm atpakaļ (paldies
kaukau par maršruta ierādīšanu). Lai neapkaunotu Trek krekliņu, trepītes uz dambja tiek pievarētas, nekāpjot nost no velo (fullītis FTW!). Pārējā laikā ripinos mierīgi un pilnu krūti elpoju ceriņu un pavasara smaržu.Darba pāri galvai, tāpēc šorīt nopirku lielo latti ar mandeļu sīrupu un ilgi un laimīgi dzēru. Ņemot vērā tos salātu, pieneņu, redīsu un citu zaļumu apjomus, ko patērēju pārējā laikā, sirdsapziņas pārmetumus nejūtu.
Svētdien, pārbraucot mājās, bija kārtējais CSI Ogre, šoreiz pavisam vienkāršs uzdevums. Priekšnamā uz grīdas mētājas šalle, kurai būtu jāatrodas cepuru plauktā. Sagaidīt mani atnācis tikai Rudulis. Pasaucot Muri, no istabas atskan satraukts ņaudiens, un zvērulis pazūd aiz dīvāna. Cik vienkārši!
Vēl man vakar sanāca diezgan jēdzīgi kompromisa cepumi, iedvesmojoties no šiem. Sablenderēju diedzētus miežu graudus ar olu, pievienoju kausētu sviestu, un maisīju kopā ar griķu miltiem, sojas miltiem, sojas piena pulveri un visādām garšvielām, kā arī magoņu sēkliņām. Pēc konsistences sanāca tādi ar kraukšķīgu garoziņu un mīkstu iekšpusi, garšo arī labi. Galvenais, neiekrist uz pH diētas fanu apgalvojumiem, ka šokolādes un kakao vietā jebkam var pievienot keroba pulveri, tas garšo un ož tik īpatnēji, ka nopietni izbojāja citādi tīri labus kēksiņus.
Tags: ikdiena, linki, muris, rudulis, sajūtas, virtuve