: manuprāt
Man gribas par to parunāt..es tramvajā (stundu stāvot kājās) biju pat izrunājusi (domās,protams) veselu sarunu. Vai vismaz ko līdzīgu. Un tā kā man runāt nav ar ko (nedomāju,ka darbā tas kādu interesēs vai, ka vēlos to kādam te teikt), izrunāšu (izrakstīšu) to šeit.
Manuprāt.
Ģimene ir tie cilvēki,kuri Tevi pazīst ilgāk par citiem.Kuri Tev palīdz un atbalsta,kad citi novēršas.Tie ir cilvēki,pie kuriem vienmēr varēs atgriezties,un kuri tevi mīlēs tādu,kāds Tu esi.(par pašu pēdējo es nešaubos,ka tā ir).
Bet.
Draugi ir tie,kuri ir ar mani,kad ģimene novēršas.Draugi ir tie,kuri saprot labāk par ģimeni.Draugi ir tie,pie kuriem es varu griezties jebkurā situācijā.Nešaubīgi mani mīl arī mana ģimene.
Manuprāt.
Mamma ir tā,kura ir pieaugusi, ar saprātīgu domāšanu un vispārēju pieredzi gandrīz visās jomās un spēju šo pieredzi izmantot, visu izprotot labāk.Viņa ir tā,kas ar visu var tikt galā,un kura palīdz man,jo viņa taču ir mamma.
Bet.
Viņa uzdod jautājumu,piedāvājot divus atbilžu variantu:jā vai nē. Saņemot godīgu atbildi nē, viņa apvainojas. Un nevis mazliet,bet uz vismaz turpmākajiem pāris mēnešiem. Kāpēc ir jādod atbildes varianti,ja pieņemts tiek tikai viens?
Jā,es neiznācu no istabas. Bet tajā brīdī es to nevarēju.man likās,ka mamma ir tā,kas sapratīs-kāpēc.bet nē,uzzinot iemeslu(nepateiktu tiešā kontekstā..ļaujot pašai izdomāt),viņa paziņo,ka man visi traucējot,un,ka man jāizvačas no mājas.Kamēr es būšu prom,manas mantas tikšot sakravās.(Es joprojām ceru,ka tā ir kārtējā pārspīlētā scēna(nekad neesmu sapratusi,kam tādas ir vajadzīgas)..lai gan es vairs ne par ko nevaru būt pārliecināta.
Manuprāt.
Vecākā māsa ir tāpēc,lai ar viņu varētu dalīties priekos,bēdās,piedzīvojumos un nedarbos. Un pat,ja attiecības nav sirsnīgas,arī viņa ir mana ģimene.
Bet.
Vienīgais iemesls,lai viņa man zvanītu,ir,lai nolamāto par kārtējo lietu(darbu),ko es neesmu izdarījusi vai neizdarījusi.Vairāk par to kā man iet,viņu interesē,cik sakārtots ir mans galds. Pirmais,ko,ienākot darbā,viņa nosaka,ir-:"kāpēc tu atkal tik briesmīgi izskaties!!" (melni džinsi,gaiši zils džemperis.Par sejas atbilstību skaistuma normām nemāku spriest.Jā,man zem acs ir zilums,bet to viņa nav pat pamanījusi).
Darbā viņa visiem publiski dzirdot,ir gatava "Visiem pastāstīt,kāda tu esi.Kā tu uzvedies, un ko es visu par tevi zinu!"; arī publiski (telpā vismaz 4 cilvēki,kuri (līdz šim)uzskatīja mani par vismaz normālu "mati tev gaiši,bet smadzenes iekšā gandrīz nemaz nav"..diezgan patīkami,lai neteiktu vairāk.
..stāvēju tramvajā, un domāju..domāju..domāju.Kā?Ko darīt?Kā izturēties?Kas jādara,lai ar viņām normāli parunātu?Kas bija tas noslēpums,kas ļāva tētim ar mammu sadzīvot tik ilgi?
Es zinu,ka mēdzu daudz par ātru aizsvilties,būs pārāk asa iztiekumos.Es tiešām cenšos.Bet,ja es tikai viena centīšos,nekas nenotiks.Esmu iemācījusies nekliegt pretī,noklausīties visu līdz galam.Bet arī tad man neļauj izteikt manu viedokli,jo pariezs ir tikai viens(kā nu kurā gadījumā..vienas vai otras).
Paldies,ka uzkļausīji.Palika vieglāk.
Man gribas par to parunāt..es tramvajā (stundu stāvot kājās) biju pat izrunājusi (domās,protams) veselu sarunu. Vai vismaz ko līdzīgu. Un tā kā man runāt nav ar ko (nedomāju,ka darbā tas kādu interesēs vai, ka vēlos to kādam te teikt), izrunāšu (izrakstīšu) to šeit.
Manuprāt.
Ģimene ir tie cilvēki,kuri Tevi pazīst ilgāk par citiem.Kuri Tev palīdz un atbalsta,kad citi novēršas.Tie ir cilvēki,pie kuriem vienmēr varēs atgriezties,un kuri tevi mīlēs tādu,kāds Tu esi.(par pašu pēdējo es nešaubos,ka tā ir).
Bet.
Draugi ir tie,kuri ir ar mani,kad ģimene novēršas.Draugi ir tie,kuri saprot labāk par ģimeni.Draugi ir tie,pie kuriem es varu griezties jebkurā situācijā.Nešaubīgi mani mīl arī mana ģimene.
Manuprāt.
Mamma ir tā,kura ir pieaugusi, ar saprātīgu domāšanu un vispārēju pieredzi gandrīz visās jomās un spēju šo pieredzi izmantot, visu izprotot labāk.Viņa ir tā,kas ar visu var tikt galā,un kura palīdz man,jo viņa taču ir mamma.
Bet.
Viņa uzdod jautājumu,piedāvājot divus atbilžu variantu:jā vai nē. Saņemot godīgu atbildi nē, viņa apvainojas. Un nevis mazliet,bet uz vismaz turpmākajiem pāris mēnešiem. Kāpēc ir jādod atbildes varianti,ja pieņemts tiek tikai viens?
Jā,es neiznācu no istabas. Bet tajā brīdī es to nevarēju.man likās,ka mamma ir tā,kas sapratīs-kāpēc.bet nē,uzzinot iemeslu(nepateiktu tiešā kontekstā..ļaujot pašai izdomāt),viņa paziņo,ka man visi traucējot,un,ka man jāizvačas no mājas.Kamēr es būšu prom,manas mantas tikšot sakravās.(Es joprojām ceru,ka tā ir kārtējā pārspīlētā scēna(nekad neesmu sapratusi,kam tādas ir vajadzīgas)..lai gan es vairs ne par ko nevaru būt pārliecināta.
Manuprāt.
Vecākā māsa ir tāpēc,lai ar viņu varētu dalīties priekos,bēdās,piedzīvojumos un nedarbos. Un pat,ja attiecības nav sirsnīgas,arī viņa ir mana ģimene.
Bet.
Vienīgais iemesls,lai viņa man zvanītu,ir,lai nolamāto par kārtējo lietu(darbu),ko es neesmu izdarījusi vai neizdarījusi.Vairāk par to kā man iet,viņu interesē,cik sakārtots ir mans galds. Pirmais,ko,ienākot darbā,viņa nosaka,ir-:"kāpēc tu atkal tik briesmīgi izskaties!!" (melni džinsi,gaiši zils džemperis.Par sejas atbilstību skaistuma normām nemāku spriest.Jā,man zem acs ir zilums,bet to viņa nav pat pamanījusi).
Darbā viņa visiem publiski dzirdot,ir gatava "Visiem pastāstīt,kāda tu esi.Kā tu uzvedies, un ko es visu par tevi zinu!"; arī publiski (telpā vismaz 4 cilvēki,kuri (līdz šim)uzskatīja mani par vismaz normālu "mati tev gaiši,bet smadzenes iekšā gandrīz nemaz nav"..diezgan patīkami,lai neteiktu vairāk.
..stāvēju tramvajā, un domāju..domāju..domāju.Kā?Ko darīt?Kā izturēties?Kas jādara,lai ar viņām normāli parunātu?Kas bija tas noslēpums,kas ļāva tētim ar mammu sadzīvot tik ilgi?
Es zinu,ka mēdzu daudz par ātru aizsvilties,būs pārāk asa iztiekumos.Es tiešām cenšos.Bet,ja es tikai viena centīšos,nekas nenotiks.Esmu iemācījusies nekliegt pretī,noklausīties visu līdz galam.Bet arī tad man neļauj izteikt manu viedokli,jo pariezs ir tikai viens(kā nu kurā gadījumā..vienas vai otras).
Paldies,ka uzkļausīji.Palika vieglāk.
Garastāvoklis:: mazliet izmisuma
Mūzika: raģio