labi tagad ļoti ātri ierakstīšu to, ka nejaušības joprojām ir ar mani.
bet tādas labās nejaušības, tādas, kas nekad neļauj zināt kā beigsies vakars
konkēti par šo gadījumu - viss sākās ar to, ka es neko ļaunu nenojaušot gāju atdot paulai makaronus, bet beigu beigās viss beidzās ar visnotaļ aktīvu dejošanu bijušā skolotāja un mistiska vācieša kompānijā, pietam viens no viņiem vairākas reizes mēģināja mani pielauzt atliekties šādi http://www.sundaypaper.com/Portals/0/2008/091408/couple-dancing-by-Yanik-Cha.jpg
vispār ar tiem jaunajiem skolotājiem ir tāpat kā ar bitēm.
nu no rīta vēl spēlējām kaut kādas galda spēles nē bet citādākas kaut kādas spēles, vispār ļoti interesanti kā vakars var izvērsties.
kad esmu šo ierakstu veikusi, skrienu pie līvas
un pašās beigās man ir jāpieraksta, ka es ļoti mīlu savus kaķus.
|