|
[11 Jan 2005|06:23pm] |
ak dusmas dusmiņas
braucu mājās trolejbusu, apsēdos. cilvēku daudz
vārdsakotkāvienmēr.
pēc pāris pieturām iekāpj trīs nelabvēlīgi puisīši un viens no viņiem (kkādi 11gadi) apsēžas man blakus, iespiežot mani stūrī
neko ļaunu nedomādama es sarāvos lai tik jaunajam dzērājam būtu vieta
bet šeku reku sāku just, ka kāda maza pretīga roķele tuvojas manam celim.
saglabāju mieru ar cerību, ka gan jau netīšam puisītis neveikli apsēdies.
tad skatos, ka visi trīs ielenkuši mani smīn un 11gadnieks pievērš uzmanību kādam no pārējiem censoņiem un šis nolūr uz manu kāju
ko tu neteiksi mazā pretīgā roķele ir pilnībā uzlīdusi uz mana ceļa.
es iekrāmēju ne vārdu nesakot.
vietu nemainīju.
ar šo "iekrāmējienu" viss tikai sākās
es uztaisīju savu maniakālo sejas izteiksmi, kurā nenodrebēja ne mazākais sejas vaibstiņš blenzu viņiem acīs kā jukusi, šķiet tas lika puišiem sajusties neērti un atraisīja viņu mēles.
maigi mulstot viņi sāka mēdīties kā 5gadus veci bērni un veltīja man saldus vārdus, lai mazo draudziņu nedaudz apklusinātu (jo apkārtējiem šī aina (uzmākšanās brokolim) likās diezgan interesanta un acu skatienu saistoša) pārējie draudziņi norāva tam cepuri un no cepures izkrita cigarete.
ha ha.
ilgi nedomādama es paķēru smirdīgo cigareti un skatoties 11gadniekam acīs (joprojām ar maniakālo sejas izteiksmi) to pārlauzu un nometu zemē.
šķiet es biju trāpījusi mazā vīrieša sāpīgākajā vietā, un šis likās ļoti pārsteigts, apjucis un apvainots.
turpinājās viņu centieni mani izprovicēt uz kādu atbildi.
ilgi neiztureeju un ne vaarda nesakot piecēlos kājas pagrūdu nost to kropli (spēcīgi) pārsēdos prom no nelabvēlīgajiem puišeļiem.
mazais muļķis centās pagrūst mani pretī, bet kāda sieviete metās mani aizsargāt.
mazais burtiski liesmoja aiz dusmām par saplēsto cigareti, viņš kliedza, lamājās pieprasīja no manis 10 santīmus (eto malbaro!!!!) un pat sacerēja melodiju ar vārdiem īpaši priekš manis .
vairāk drosmes viņiem nebija nekam viņi bija šokēti, ka es atļāvos pārlauzt viņu cigareti. abi pārējie centās uzsakt ar mani sarunu "neņem viņu galvā, viņš tads divains"
redzot ka arī tas viņiem neizdosies, mazais puika turpināja bļaut par savu cigareti tālāk.
veltot man niknus skatienus visa jaukā trijotne izvācās, bet es dusmās gārdzot un svešu skatienu pavadīta saglabājot vēso mieru un nezaudējot godu laimīgi nokļuvu mājās.
|
|