izliekamies, ka es esmu satriecoši skaista un tu mani nolaupi -- Day [entries|friends|calendar]
brokolise

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

Sapnis [14 May 2004|12:00am]
[ music | hipiju šūpuļdziesmas ]

Tātad sapnis risinājās itkā pie vecmāmiņas tomēr tas nebija viņas dzīvoklis bet gan kaut kāda milzīga pilij līdzīga grezna māja ar drausmīji vecu un smalku interjeru. Es mana māsa mamma un mammas māsa pilnīgi pieļauju ka vēl kāds, mēs pirmo reizi ciemojāmies šajā mājā rūpīgi nopētījam visas apzeltītās lietiņas smalkos koka galdus svečturus utt. Tad mēs iegājām kādā lielā zālveidīgā telpā kur viss bija no smalka ozolkoka materiāla vecmāmiņa ar to dižojās. Mēbeles kā no 19.gs. utt. Māsa ilgi nedomādama iesēdās kāda vecā krēslā un pēkšņi krēsls viņu sāka raut iekšā un viņa grima kā purvā. Viņa bija jau iegrimusi līdz kaklam kad es panikā sāku viņu aiz matiem vilkt laukā bet māte pavisam mierīgi noteica "ak nekas nekas viņa drīz būs atpakaļ" un tiešām pēc kādām pāris minūtēm viņa burtiski iztecēja pa krēsla apakšu galīgi sarkana un viņai rokās bija kkāda paciņa.Tad mēs sākām pētīt paciņas sastāvu kas sastāvēja no dažādiem zīmējumiem tekstiem utt un atklājās ka tur ir aprakstīts viss viņas dzīvesstāsts nākotne pagātne tas ko viņa šobrīd domā tas kas ar viņu šobrīd notiek un tā tālāk un tā tālāk. Protams man radās interese par šo dīvaino krēslu kurā iesēžas un izlien kopā ar savu "dzīvesstāsta paciņu" kas ir "uzmests" un "ieskicēts" apšaubāma tipa lapelēs. Noskaidrojās ka tas ir kkāds vecmāmiņas burvju krēsls un ka iesēžoties un iegrimstot tajā 6minūtes jāiztiek bez skābekļa un tas ir visai riskanti. Man arī gribējās saņemt savu "dzīvsstāsta paciņu" tādēļ runājos ar māti un viņa man atļāva tur sēsties runājos jo man ir problēmas ar elpošanu un tomēr 6min ir ilgs laiks. Māte teica lai paņemu līdzi zīmuļus un lineālu es gan pēc tam nesapratu kāpēc bet nu jā es piebāzu kabatas pilnas un iesēdos krēslā un es jutu </font> kā grimstu un kā man aptrūkstās ko elpot (neticami reālas sajūtas). Attapos uz grīdas kad jau biju "iztecējusi" kopā ar savu paciņu kuru atverot diemžēl neko vairs netceros no sava dzīvesstāsta. atceros tikai ka tajā bija lapiņa ar pārīti un daudz sirsniņām kas laikam nozīmēja ka esmu iemīlējusies(?) un lapiņa kurā ir bilde kur es esmu kopā ar melnādaino un rakstīts ka nākotnē es nodarbošos ar labdarību palīdzot āfrikas nabadzīgajiem iedzīvotājiem kuri cieš no bada. Jāsaka ka diezgan interesanti... vispār šodiena mani pārsteidza

2 comments|post comment

[14 May 2004|05:30pm]
ai bļe

man nav vajadzīgs ka man to iebāž sejā, kas jūs domājat es to neredzu un nesaprotu pati?!
3 comments|post comment

navigation
[ viewing | May 14th, 2004 ]
[ go | previous day|next day ]