|
|
|
October 9th, 2005
04:34 pm
Vakarnakt redzētais sapnis visu nolika savās vietās - beidzot sapratu - pat tad, ja viss notiktu tā, kā man it kā gribas, es nebūtu līdz galam laimīga. Jā, viņš mīl mani, jā, beidzot esmu tik finansiāli nodrošināta, ka varu atļauties pēc sirds patikas nomainīt pusdienu servīzi divdesmit četrām personām (un ne jau kādā izpārdošanā vai rito stikla veikalā...), jā ļaudis mani pat apskauž, bet - esmu palikusi tā pati vienkāršā meitene, kas neprot pat kļūt par kārtīgu snobu un vīra naudas tērētāju... Un tad vēl tie bērni, kas būtu domājis, ka es, kas nekad, goda vārds, nekad nebiju gribējusi bērnus, nu pēkšņi sailgošos pēc tā pēdējā un vienīgā, kā man vēl nav - pēc bērna... Bet viņš nemaz arī negrib, bet man nemaz arī nevar būt...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
