| [ |
music |
| |
klavieres, klavieres |
] |
nesen bija tas gods braukt ar mazu kuģi pa melno jūru. es iesnaudos un redzēju divus sapņus. tie man šķita pierakstīšanas vērti. tagad nododu to atstāstījumu jūsu kritikai.
sapnis Nr.1
moldāvu izcelsmes vīrietis, kurš strādāja kādā baltkrievijas benzīntankā tika saukts par Vlado. tā sauca arī viņa tēvu, viņa tēva tēvu un tēva tēva tēvu. visiem viņš lūdza, lai viņu sauc par Vladimiru, jo vārds Vlado tas pats Vladimirs vien ir- tas tikai tāds stulbs moldāvu pārveidojums. Vlado bija tumšas, skruļļainas ūsas, vaigi klāti ataugušiem rugājiem un iesauļojies T-krekls.
Vladimiram garšoja arbūzi. es gāju ar viņa sievu ļenku ciemos pie Vlado uz benzīntanku ar četriem lieliem arbūziem rokās- man trīs, viņai viens, jo ļenka jau piekto reizi bija mātes cerībās. aizgājušas pie Vladimira, iedzērām katrs pa 100 gr viedējās vodkas. (abi topošie vecāki vēl nedzimušajam bērnam teicās, ka embrijam šņabis nākšot tikai par labu un norūdīšot to.) kad bijām iedzēruši un Vlado man, ar aizkustinājuma asarām acīs, bija pateicies par atnestajiem arbūziem un manu labvēlību, ķēros vērsim pie ragiem, tā teikt. man no šiem abiem vajadzēja iegūt atļauju fotografēt viņu četrus bērnus, jo kāds angļu žurnāls, kam es uz laiku biju pakļauta, iecerējis veidot reportāžu par briesmīgo ģimeņu dzīvi baltkrievijā. Vlado sadusmojās ne pa jokam domādams, ka esmu bijusi pret tiem laipna tikai dēļ savas vajadzības, neapdomīgi nometa zemē savu neizsmēķēto, vēl degošo cigareti un benzīntanks uzsprāga. bērnu, kurš mira nepiedzimis gribēja saukt par sergeju.
sapnis Nr.2
viņa bija skaista. ideāla, kāds pat teiktu. viņas sniekbaltā, maigā āda apbūra daudz izglītotus vīrus. viņas krūtis bija kā divi mīksti spilveni, kas aicināt aicināja likt galvu uz tiem, lūpām skart rožaini sārtos krūšu galus un mirt svētlaimē. brīnumskaistās, tumšās acis fantastiski iederējās sejā, kuru rotāja bordo krāsas lūpas un sedza viņas tumši melnie, garie mati. jā, patiesi, šī sieviete bija kā sapnis siltā vasaras naktī, kurš šķiet nepiepildāms līdz mirklim, kad šis sapnis nostājas jūsu priekšā.
viņu sauca par helēnu. viņai nesen bija vārda diena. viņa ir vienīgā padauza, kuru es pazīstu un kuru ir vērts pazīt.
vīrieši kūst, es smejos.
|