let the bridges i burn light the way

par spīti tam, ka viss internets čīkst, ka šis gads ir bijis viens no sliktākajiem (šajā brīdī kāds piemin 2. pasaules karu vai ko ekvivalentu proporcionāli cilvēku skaitam kā pretargumentu), man 2016. gads ir bijis necerēti veiksmīgs. gandrīz visos dzīves aspektos šobrīd esmu mierā ar sasniegto un tā nav bijis .. ļoti sen, ja vispār tā ir noticis. pirms pāris dienām atradu augusta beigās veidotu to-do sarakstu, kurā biju apkopojusi lietas, ko jāsakārto līdz gada beigām - gan par mācībām, gan darbu, gan izskatu/veselību, gan finansēm, gan sociālo dzīvi - un secināju, ka varu izsvītrot 95% no tur veiktajiem ierakstiem, jo šie "darbi" ir paveikti.

gribu novēlēt sev 2017. gadā turpināt iesākto un novest visu līdz galam. to pašu novēlu arī Jums, ciba, un vēl arī veselību, mīlestību .. the usual stuff :)

p.s. kaut arī vairāk vai mazāk racionālu iemeslu dēļ rakstīšanu esmu pārcēlusi uz citu vietu, es Jūs visus lasu.

vienlaicīgi nav spēka un ir milzu nogurums, un arī milzu dusmas, kas prasās izlauzties uz āru kādā ļoti ekspresīvā veidā. visa kā ir par daudz; viss, kas notiek, ir labi, bet mazliet par daudz. žonglēt neprotu nemaz, tāpēc tad, kad pēkšņi jāspēj noturēt gaisā 5 bumbiņas, sākas panika un vispār ir grūti.

Izskatās, ka datoram kaput. Vēl šovakar paskatīšu, ko internets saka, bet vispār neomulīgi.

*saruna starp mani un māsu pēc pāris gadiem, iespējams*
- atceries to reizi, kad pārliecinājām software engineer no Kalifornijas, ka Latvija ir tik lieliska, ka viņš nolēma šurp braukt atvaļinājumā?
- jā. atceries, kā [..]

lai vai kā, nākošnedēļ viņš būs klāt un kaut kad, kad runas par braukšanu neuztvēru nopietni, no visas sirds solījos būt par gidu. šis varētu būt interesanti.

"veiksmīgākā" diena šajā gadā - gribu maksāt par pusdienām ar Tallinas sabiedriskā transporta karti (tādā pat krāsā, kā maksājumu karte) un aizeju noformēt jaunu pasi .. bez vecās pases.

cita starpā - meitenes reģionālajā konferencē ieguva 1. vietu, šodien iesniedza darbu valsts konferencei :)

trīs konferences, divās jāuzstājas. viena no tām - 11. Latvijas matemātikas konference, pārējās divas ar skolu/geogebru saistītas.

līdz vasarai gaidāms daudz pārmaiņu dzīvē, karjeras iespējas ir tikai sākums tam visam.

apmēram trešā daļa no matemātikas klases jūtas tik iedvesmoti, ka vēlas savus zpd rakstīt matemātikā - pie manis. hmm.. tēmas dažiem ir savas, pārējiem ar izvēli var palīdzēt, BET .. kā es tos 7-8 darbus kvalitatīvi vadīšu? protams, ceru, ka daži atkritīs, jo visiem noteikti nepietiks gribasspēka, intereses, vēlmes utt. ceru, kaut gan tas ir nedaudz ļauni. turklāt nezinu, cik daudz būšu uz vietas skolā nākošgad. nu, un vai būšu vispār.

ak, jā, meitenēm pilsētā pirmā vieta matemātikas sekcijā. 23. martā novada/rajona konference. jāpietur īkšķus.

vienīgais, par ko sāp sirds pēdējās ~nedēļas kontekstā, ir DaGamba koncerts, uz kuru ļoti gribēju, bet netiku. vispirms nebija laika, tad nebija naudas, bet, kad bija gan nauda, gan laiks, vairs nebija biļešu.

Tak nu neviens cits skolotājs, pat ne māte nav ticējusi manām prāta spējām tik ļoti kā maģistra darba /doktora zinātniskais vadītājs.

tikko zvanīja bijusī kolēģe, pēc sarunas palika silti ap sirdi un muļķīgs smaids sejā.

izskatās, ka gandrīz mēnesi man nav bijis nekā, ko teikt. reāli ir tā, ka gandrīz mēnesi sakāmā noformulēšana ir prasījusi tik daudz laika, ka pusceļā esmu padevusies. arī tagad; gaidu iedvesmu.

šodien līdz šim ir divas lietas, par ko priecāties:

• thunderbird mail
  
• labi novadīta pus-lekcija.

par pārējo domāšu rīt.

to, cik ilgi strādāju, šajā nedēļā mēru svecēs - nevis stundās, bet gan izdegušo pļošku skaitā.

Kaut kā ar kursabiedriem matemātiķos atkal paveicies :)

šodien jau vienreiz šo rakstīju: tā es daru - bāžu galvu cilpā un pēc tam sūdzos, ka žņaudz.