- atlīgot
- 25.6.11 18:05
-
Šodien paveru vienu aci un pētu zirnekļtīklā sastingušo mušu, līdz vēlā rīta idilli iztraucē mamma, aurodama ieskrienot istabā ar jaunumiem, ka (akvaimandieniņkolaidra) valmieras brālēns ar sieviņu un meitiņu braucot apciemot. Izveļos no gultas ar galvu pa priekšu, atdauzot celi pret atzveltni un ripinos uz virtuvi kaut kā nodzēst rīta pažaru. Mamma cilā neapēstās desu grēdas (kasnutāsapēdīs) un kefīra pakas (tānuvajadzējaatagadnekā), līdz es nāku klajā ar ģeniālu ideju, ka cepšu kūku no kefīra un aizsūtu viņu uz veikalu pēc augļiem.
Vecmāmiņas noskrandušajā aizlaiku pavārgrāmatiņā atrasto recepti ar aizmigušajām acīm knapi var salasīt: 1 glāze miltu, 1/2 glāze mannas, 1 glāze cukura, 1 glāze kefīra (kātadglāzzesdēļjāraujpakavaļā) un soda. Augļu veikalā arī nav, līdz pirmdienai gandrīz vispār arī nekā nebūs, tādēļ izlīdzos ar aizpērno zemeņu zapti.
Mājās ir mierīgi, es nospriežu, jo īpaši pēc līgtāju aizbraukšanas.