30. Septembris 2011

• tikšanās
• 30.9.11 01:56
• Vienmēr jau bijām bijuši tepatās. Viens otru noveduši līdz absolūtam apjukumam, haosam, priekam, iedvesmai, realitātes zudumiem. Skatījušies, bet neieskatījušies. Domājuši, bet nepateikuši. Apstādinājuši glāstam pacelto roku kustībā.
  Un varbūt tā arī labāk.
  
  Sarunās atklājām, ka mana kustība ir skrējiens - jau no bērnības atceros, kā skrēju aiz prieka, bēdām, no strīda, kazakiem un razboiņikiem, mulsinošām situācijām. Jorpojām skrienu, tikai ceļgalus vairs nebrāžu. Bet Malte spēlē spēles, pārvarot izdomātus šķēršļus un savijot esošos negaidītā mozaīkā, pilsētvidē.
• 0 rakstakas uz sirds?