12. Februāris 2009

• šokolāde
• 12.2.09 01:34
• Man nudien jāizstāsta kādam savs šīsdienas varoņdarbs:
  Baro te, Haidelbergā, pamatīgi, bet nešķīsti pietrūkst dienišķā aliņa, vai kādas šokolādes, ko aizbāzt aiz vaiga. Aliņa trūkums ar domubiedriem ikvakaru ticis operatīvi likvidēts. Tad nu šovakar nenocietos, paņēmu savu skārda naudas kastīti un gāju paknakstīties gar saldumu automātu pirmajā stāvā, pirms tam puspasaulei izbazunējot, kā nu es tūliņ iešu pēc savas izsapņotās šo-ko-lā-des!
  Aizeju pie agregāta, jau ir sajūta, ka kaut kas nebūs lāga - podziņas tādas pašas, kā tajā ļaunajā SZF automātā, kurš dažkārt ne lūdzams nespēja tiktāl piepūlēties, lai iestrēgušās šokolādes tāfelītes nonāktu manās rokās.
  Bet nu ne ko, ar kāru aci tiek noskatīts RITTERSPORT kvadrātiņš ar marcipāna paildījumu. Liekot naudu aparātā jau nevaru nociesties, teju nosiekalojos. Nospiežu numuru un ... ŠE TEV !!! Aparāts man laipni izvemj paciņu ar izcili pretīgiem, toksiskiem divkrāsas želejas tārpiņiem, kas apvārtīti skābajā cukurā!!!
  Prieks, kur Tu rodies! Kārtējo reizi manas nepārspējamās intelekta spējas ir sevi pārsteigušas, numerācijas 66 vietā nospiežot 22!
  Un, kas vēl ļaunāk, bērni tagad par mani smejas, nevis žēlo un piedāvā līdzvērtīgus gardumus !!!
  Sūdabrāļu banda !!!
  (Rakstot šito man joprojām nāk traģiskas smieklu krēpas. Ma-la-ģec, mazais!)
• Šo ierakstu nevar komentēt.