30. Decembris 2008

• baltiņš
• 30.12.08 10:26
• Šodien pēdējā darba diena šajā Valsts iestādē - man uz darbu ir atļauts būt 40 min vēlāk, jo bij jāpagūst iegādāties Martini Asti, kuru zaudēju kolektīva sacensībās boulingā (ak, līkās vijolnieces rociņas :D). Šī laikam ir ijusi mana ilgākā patstāvīgā darba vieta, kas pārspēj pat sūda rādio, kur nostrādāju pusotru gadu.
  
  Ja šis būtu TV šovs, kāda efektīva blodīne droši vien man iebāztu sejā mikrofonu un neizturami pretīgā balsī prasītu: "Un kā Jūs tagad jūtaties?" Skumīgi. Nesaprotami. Ir apjukums. It sevišķi, ja nedēļu pirms aizbraukšanas pēkšņi kāds cenšas pierunāt, lai nebraucu uz Berlīni, bet pagaidu pusgadiņu un tad varētu strādāt Nīderlandē priekš "Pink Sweater". It kā man pietrūktu apjukuma.
  
  Sapnī redzēju, kā audzinu savu cietpaurīgo draugu J.Z., kurš ir pamanījies apvainoties, pirms tam uzmetot mani trīskārtīgi un vēl apnikt dzīvei un pats sev. It kā man pietrūktu pirmsaizbraukšanas bēdu.
  
  Atliek vienīgi nošpļauties un pasūtīt visas nebūšanas dirst! Lai vairojas prieks, kaķīt!
• 1 rakstakas uz sirds?