15. Septembris 2008

• pilnmēness
• 15.9.08 09:11
• Pilnmēness, pilnmēness, pie visa vainīgs pilnmēness - ij pie kroga zvaigznes lomas ieņemšanas, ij četru lietuviešu staidzināšanas pa naksnīgo Rīgu, ij emocionālās un lieliskās klases ballītes sestdien (kas patiešām bija burrvīgs piemērs par to, KĀ ballīte var "noraut jumtu"), ir nākamā rīta sarunām par īstām un viltotām identitātēm, kuras ieņemam mūsu dzīvē,
  ij svētdienas vakara īgnuma uz TO Visapkārtesošo, kā arī pirmdienas rīta eksistenciālajām pārdomām, mēģinot tomēr nepārsist pieri, godbijīgi klanoties ar galvu monitora priekšā. Pilnīgi nebrīnītos, ja tieši pilnmēness būtība noteiktu arī "melnā humora čakras" atvēršanos, ko nu tagad nevar dabūt ciet nepakam.
  
  Es varu darīt to, ko Tu vēlies, bet es nevaru kļūt par to, kas es neesmu. Galu galā, man nepiemīt igauņu asinis, bet galvā karstos brīžos mēdz sakāpt azerbaidžāņu. Un izbeidziet tur fonā dziedāt "...with you, without you..." - manam lecīgajam paštēlam tas ne sūda nepiestāv!
  
  Sestdien bārā grozoties rindā pēc viskija, neizprotama iemesla dēļ iepazīstos ar brīnumjauku slāvu. (neizprotama, jo iepazīties ar svešiem cilvēkiem bez īpaši kliedzošas vajadzības nemēdzu, etniskā piederība uzsvērta, jo - skatīt tālāk) Ar skūtu galvu un bārdiņu. Gan jau ka tā nav sakritība jau kārtējo reizi pēc kārtas. Bet pēc tam, kad saņemu arī iepriekšējos rudeņos dzirdētus komplimentus, rodas neglābjama sajūta, ka šai pasaulē ir pāris prototipi, kas mistiskā veidā reproducējas un satiekas atkal un atkal. Problēma ir tikai vēlme atrast prototipu, orģinālu, to manu ādamu bez vienas ribas. (Velns, šī jau ir Velbeka cienīga ideja.)
  Varbūt man apprecēties uzreiz ar Ļeņina mūmiju, kļūt par viņa grūpiju un vīlēt viņam nagus līdz kapa malai?
• 0 rakstakas uz sirds?