Zwischenraum
Zwischenraum

Zwischenraum - 28. Augusts 2008
28. Augusts 2008
- nākotnes sapņi
- 28.8.08 08:35
- Sapnī redzēju Berlīni, man neizprotamu iemeslu dēļ bija jādzīvo panku skvotā un strādāju es reklāmas aģentūrā, tāpēc man bija ielūgumi uz ļoti prestižu kino pasākumu, kurā ierados panku narajādā ar Orlando Blūmu pie sāniem, man bija jāsaka uzruna "Kino-ir-miris/Lai-dzīvo-kino" stilā, pēc tam atklāju savu instalāciju, kurā bija attēlota atliekusies kaila sieviete, kurai ģenitāliju vietā bija miniatūra Berlīnes panorāma ar visu TV torni, Brandenburgas vārtiem un Reigstāgu
(..)
-
2 rakstakas uz sirds?
- boring entry, jeb degradācijas antoloģija
- 28.8.08 15:48
- Tieši te un tagad jūtu absolūtu nepieciešamību aprakstīt savas mācību gaitas:
PIRMSSKOLAS GAITAS
lasīt un rakstīt (skricelēt) iemācījos apmēram 4 gadu vecumā, tam spilgts pierādījums ir mana pirmā poēma, ko atļaušos nocitēt:
Nosaukums: DZEJOLIS NO ZIEMEĻIEM
Poēma: -VAI TU BŪSI SKURSTEŅSLAUĶIS?
BŪŠU BŪŠU SKURSTEŅSLAUĶIS ...
(Poēmu papildina burvīgas ilustrācijas)
Pirms iešanas uz skolu zināju arī pāris vārdus vāciski un franciski, biju iemācījusies arī muldēt un pārmeklēt skapjus tā, ka viss pēc tam ir perfekti salikts atpakaļ vietās.
Uz skolu aizgāju 6 gadu vecumā, kad jau 1 1/2 gadu piestaigāju uz vijoļspēli pie Zigfrīda Muktupāvela.
SĀKUMSKOLA.
Tā kā pamatprasmes jau bija apgūtas, jau 2.klasē iemācījos stundās gulēt un pēc nostāstiem biju lasījusi arī Donu Kihotu un tamlīdzīgu literatūru. Biju pārgudra, bet to neviens nekad neuzzināja, jo kautrējos pati no savas ēnas, toties ārpus skolas pārvērtos mežonī, kas ārdās pa mežiem. Uzsāku publicistes gaitas utt.
5.-7. KLASE
Pārstāju kautrēties no savas ēnas, manas mīļākas spēles bija KAZAKI UN RAZBOIŅIKI, biju spēlējusi arī PUDELI, pirmās reizes paviesojos skolotāju istabā un direktora kabinetā, taču disciplīnas trūkums neliedza būt rajona olimpiāžu mēbelei un vienai no klases progresīvā teicamnieku četrinieka (mans sīvākais konkurents uz pirmo vietu bija Jānis Puķīte, kurš man īpaši nepatika, bet bija laikam manī samīlējies). Zemākas atzīmes par 8 manā liecībā nebija līdz nenomainījās sporta skolotājs un nesākās krievu valoda.
ĢIMNĀZIJA
Pirmo reizi dzīvē sporta stundās man ļauj vingrot kopā ar meitenēm, nevis liek kaut kur stūrī grūst lodi, vai spēlēt futbolu. Pirmos divus gadus matemātikā turējos klases augšgalā, izkristalizējās mīlestība uz bioloģiju, vēsturi un kultūras vēsturi, toties sāka parādīties akūts stulbums uz valodām, kā arī fiziku (kam gan, pieļauju, izskaidrojums meklējams skolotāja Bīna harizmātiskajā personībā). 10. klasē nopelnu pirmos vasaras darbus (matemātikā, jo neprotu taisīt šķēlumus un nesaprotu, kas ir Hornera shēma), bet vēlākajos gados savācos un atsevišķos priekšmetos tomēr parādās zināmas saprāta spējas, par ko liecina pat pāris diplomi, kas mētājas atmiņu kastē.
BAKALAURA STUDIJAS.
Neraksturīgi pārsteidzoši superaugstajam lauķes pašvērtējumam tieku budžetā 3 no 4 programmām (jo ir plāns B - braukt strādāt par auklīti :D), apjukumā nostrādā spīts un spozme un iestājos žurnaļistos, budžetā. Pateicoties darba gaitām, līdzekļu trūkumam un tendencei ar vien biežāk uz ES rēķina, vai ar stopiem vazāties pa pasauli, augstsirdīgi valsts līdzekļus atvēlu līdzgaitniekiem, ar studijām puslīdzveiksmīgi tieku galā līdz 3. kursam, kura baigās iepazīstu akadēmiskā parāda garšu, bet ar Dievu uz pusēm un pēdējā minūtē, pateicoties īpašajām attiecībām ar Bakalaura darba vadītāju, tomēr tieku pie zaļa, sabuktēta diploma.
MAĢISTRATŪRAS STUDIJAS.
Dokumentus iesniedzu pašā pēdējā brīdī, tikai pateicoties tam, ka iepriekšējā vakarā sēžot uz Andrejsalas betoniem, Zariņš man novicina pie deguna cedeli, nolieloties, ka pieteicies maģistratūrai.
Pirmajā semestrī apmeklējums ir salīdzinoši augsts (50%), cauri tieku ar žilbinošo šarmu un spējām apvārdot pasniedzējus, kā arī LU apgūtām prasmēm rakstīt iesniegumus par katru sāpi. norauju tikai vienu parādu, toties otrajā semestrī sāķas īsta katastrofa, kas rezultējas 8 akadēmiskajos un palikšanā uz otru gadu !!! :)
(turpinājums sekos)
Apsveicu, ja esi izlasījis šo neticami garlaicīgo ierakstu līdz beigām, atvainojos, ka nozagu tavu dārgo laiku, bet saproties - VAJADZĒJA kaut kur izlikt sāpi un sajūsmu reizē, jo tagad esmu atstāta uz otru gadu!
-
galvā skan: Skyforger - Ūsiņš jāj
-
3 rakstakas uz sirds?
Powered by Sviesta Ciba