23. Augusts 2008

• viva
• 23.8.08 18:31
• Nēnu pēdējās 24 stundas aprakstīt ir pagrūti - pieturas punkti ir tomātu krēmzupa, Ināra, 2 stundas ar aizturētu elpu, medussalda melone ar radiniekiem, virpuļdejas līdz vēlam rītam, runas un sarunas, daudz mīļuma, apraudāšanās pie brīnumskaistas filmas, iedvesma ...
  bet no tā visa ne sūda nebūtu sanācis, ja apkārt nebūtu tieši tie cilvēki! Varētu jau pateikt visiem paldies, ka esat, bet skaļi neteikšu, jo savādāk radīsies iespaids ka esmu piedzērusies un domāju, ka ir plkst 6 no rīta ! (bet tik traki ar mani ir gadījies tikai vienreiz)
  
  Manu elpošanas ritmu joprojām nosaka SigurRos. Par to, ka vakardienas Notikums bija realitāte, liecina baltas papīra pārsliņas gultā, uz grīdas, apakšveļā, somā un visur citur ...
  
  Pamazām atgūstu līdzsvaru, daudz domājot, rodas arī secinājumi, idejas, atskārsmes.
  Varbūt arī tieši tāds bija Tavs uzdevums - izsist mani no bezapzinātā ikdienas plūduma, lai liktu saprast un novērtēt lietas sev apkārt. Bet vai es savu uzdevumu izpildīju? Nezinu.
• galvā skan: SR
• 0 rakstakas uz sirds?