4. Jūnijs 2008

• maza maza
• 4.6.08 09:28
• Eju gar Brīvības pieminekli, pie kura četras tautumeitas palēninājumā liek puķas jau ešpadsmito reizi pēc kārtas, lai ļautu fotogrāfam noķert īsto kadru.
  
  Pie Operas no dzelzs stieņiem, kurus strādnieki aizvakar tu cītīgi sita ar āmuru, izdodot apdullinošas skaņas, sastellēts karogu statīvs Baltijas Asamblejai par godu. Tai pašai, kuras dēļ šorīt tika apturēts transports pār Vanšu tiltu un tur norisinājās neplānots tautas gājiens (tā vien gribējās viņiem visiem iespiest rokā pa plakātam, vai Jāņu zālēm, lai vismaz iet dziedādami).
  
  Laimas pulkstenis jau sen vairs nav populārākā randiņu vieta Rīgā, visi tie tūristu ceļveži melo, jo nesaprot, ka tiklīdz ko tādu ņems un pierakstīs, tas izgaisīs pats no sevis.
  Tā vietā blakus Kolonādei stāv divi mazi gaišmataini puikiņi ar koka kārbiņu pie kājām un savās dzidrajās bērnu balstiņās dzied "Maza maza meitenīte, iet pa ceļu dziedādama ..." Pāris metrus no viņiem maku rokā sažņaudzis stāv vīrietis uzvalkā, vecumā virs 35 un viņa sejās izteiksme pauž žēlumu, kas sajaucies ar neizpratni, sašutumu un riebumu.
  
  Vecrīga pilna ar policistiem un tūristiem, no "Black Magic" iznāk sulainis aizvēsturiskā kostīmā un lūko pierunāt kādu tūristu iegriesties viņu iestādījumā. Ielas pusē uz bruģa sēd jauna ģimenīte, tēvam rokās ģitāra un uz lūpām Coja dziesma.
  
  Satieku Remu, kurš saka - "If I would have a neccesserity to start a new life, I would defenately do it in Baltics."
• 0 rakstakas uz sirds?

• 4.6.08 13:03
• ar ko te var iet izlūkos un ar ko nevar ?!
• Šo ierakstu nevar komentēt.