30. Janvāris 2008

• 30.1.08 11:08
• ... un kādudien redzēsiet, ka visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais!
  
  Post Scriptum viens - šorīt piecēlos un sapratu, ka patiesībā esmu ar vienu kāju meistarīgi uzmudžinātā slazdā, kura būtībai īsti nav jēgas, tādēļ cieši nolēmu iekrist otrā galējībā un vairs nevienam pašam neuzticēties.
  
  Post Scriptum divi - vakardienas noorganizēto Martas neformālo vakaru var vērtēt kā daļēji izdevušos, kaut arī uz pēc-biznesa-pusdienām paredzēto kinoseansu aizgāju tikai ar princesi_aa, tomēr savu solījumu es turēju un nopirku tūtu ar sāļo popkornu, no kura gan filmas beigās lūpas bija kā kamielim.
  99 franki bija apmēram tieši tas, ko var gaidīt pret kino pozitīvi noskaņots un kaut-kad grāmatu lasījis cilvēks, kurš aptuveni zina part ko ir raidījums. Ir humors, ir spriedze un smeldze un pat viegla pārsteiguma momenti. Vārdu sakot - ritīgs enterteinments ar dažiem nejauši pasviestiem faktiem, kas man, kā zīloņu-tiesību-aizstāvim, uzsita nelielu adrenalīnu :)
  Man varen patīk, ja filmās skatītāji smejas, vai kā citādi. Arī man pēdējā laikā ir paradums iesmieties balsī, brīžiem tāda neomulīga sajūta, kad sāku smieties jau pirms aizmugurē sēdošās rēcēju frakcijas - nevarēju saprast - vai nu smejos absolūti nejēdzīgās vietās, vai arī pirms joks bija sācies!
  Tags: 99 franki, humors
• galvā skan: soundtrack
  Garastāvoklis:: gudrāks kā
• 1 rakstakas uz sirds?

• 30.1.08 15:01
• izlasīju raksts - vispirms par disleksiju, pēc tam - par indigo bērniem un acīs sadūrās kaut kas baisi pazīstams
  pēc tam kaut kur zemāk sāka durties nelāga vainas apziņa
  
  PS nē, nē, nemēģinu sev pierakstīt fenomenus, esmu no varoņiem, kuri izlasa medicīnas enciklopēdiju un konstatē, ka viņiem piemīt viss, izņemot ūdeni ceļgalā
• 0 rakstakas uz sirds?