20. Janvāris 2008

• raphael
• 20.1.08 13:07
• Uz ādas paliek pirkstu nospiedumi,
  bet tos var sauk arī par pieskārieniem.
• Šo ierakstu nevar komentēt.

• 20.1.08 13:12
• Šodien kā par pārsteigumu caur logu, kas noklāts ar remonta putekļiem, piekrāmētajā istabā iespīd saule,
  stūrītī māsa, ģērbusies baltā baista blūzē un tumšzilā kleitā ar puķītēm, ietinusies guļammaisā atpūšas pēc kāzu svinēšanas,
  es viņu cītīgi uzmundrinu ar visuzmundrinošākajām dziesmām no Spļin, Damiena Raisa un manu Soundtracks kolekcijas,
  Ināra iesoļo istabā ar slapju slotu un paziņo, ka visus izsvēpēšot.
  
  Atcerējos vienu tādu pavasara pēcpusdienu Čenstohovā, kad ar liesmas_deju un Marčinu kāpelējām pa baltām pilsdrupām kalna galā - joprojām tā ir viena no laimīgākajām dienām manā līdzšinējā dzīvē. Nu ne jau tāpēc, ka tur kaut kas TĀDS būtu noticis, bet tāpēc, ka laime slēpjas vienkāršībā.
• galvā skan: Sheryl Crow - Strong Enough
• 1 rakstakas uz sirds?